bhagavadrāmānujaviracitaṃ
śrīmadgītābhāṣyam
dvitīyādhyāya:
sañjaya uvāca
taṃ tathā kṛpayāviṣṭamaśrupūrṇākulēkṣaṇam .
viṣīdantamidaṃ vākyamuvāca madhusūdana: . 1 .
śrībhagavānuvāca
kutastvā kaśmalamidaṃ viṣamē samupasthitam .
anāryajuṣṭamasvargyamakīrtikaramarjuna . 2 .
mā klaibyaṃ gaccha kauntēya naitattvayyupapadyatē .
kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvōttiṣṭha parantapa . 3 .
ēvamupaviṣṭē pārthē kutōäyamasthānē samupasthita: śōka ityākṣipya tamimaṃ viṣamasthaṃ śōkamavidvatsēvitaṃ paralōkavirōdhinamakīrtikaramatikṣudraṃ hṛdayadaurbalyakṛtaṃ parityajya yuddhāyōttiṣṭhēti śrībhagavānuvāca .
arjuna uvāca
kathaṃ bhīṣmamahaṃ saṃkhyē drōṇaṃ ca madhusūdana .
iṣubhi: pratiyōtsyāmi pūjārhāvarisūdana . 4 .
gurūnahatvā hi mahānubhāvān śrēyaścartuṃ bhaikṣamapīha lōkē .
hatvārthakāmāṃstu gurūnihaiva bhuñjīya bhōgān rudhirapradigdhān . 5 .
punarapi pārtha: snēhakāruṇyadharmādharmabhayākulō bhagavaduktaṃ hitatamamajānannidamuvāca bhīṣmadrōṇādikān gurūn bahumantavyān kathamahaṃ haniṣyāmi? kathaṃtarāṃ bhōgēṣvatimātrasaktān tān hatvā tairbhujyamānāṃstānēva bhōgān tadrudhirēṇōpasicya tēṣvāsanēṣūpaviśya bhuñjīya? . 4-5 .
na caitadvidma: katarannō garīyō yadvā jayēma yadi vā nō jayēyu: .
yānēva hatvā na jijīviṣāmastēävasthitā: pramukhē dhārtarāṣṭrā: . 6 .
kārpaṇyadōṣōpahatasvabhāva: pṛcchāmi tvā dharmasaṃmūḍhacētā: .
yacchrēya: syānniścitaṃ brūhi tanmē śiṣyastēähaṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam . 7 .
na hi prapaśyāmi mamāpanudyādyacchōkamucchōṣaṇamindriyāṇām .
avāpya bhūmāvasapatnamṛddhaṃ rājyaṃ surāṇāmapi cādhipatyam . 8 .
ēvaṃ yuddhamārabhya nivṛttavyāpārān bhavatō dhārtarāṣṭrā: prasahya hanyuriti cēt, astu . tadvadhalabdhavijayāt adharmyādasmākaṃ dharmādharmāvajānadbhi: tairhānanamēva garīya iti mē pratibhātītyuktvā, yanmahyaṃ śrēya iti niścitam, tacśaraṇāgatāya tava śiṣyāya mē brūhītyatimātrakṛpaṇō bhagavatpādāvupasasāda . 6-8 .
sañjaya uvāca
ēvamuktvā hṛśīkēśaṃ guḍākēśa: parantapa: .
na yōtsya iti gōvindamuktvā tūṣṇīṃ babhūva ha .9.
‘ēvamasthānē samupasthitasnēhakāruṇyābhyāmaprakṛtiṃ gatam, kṣatriyāṇāṃ yuddhaṃ paramadharmamapyadharmaṃ manvānaṃ dharmabubhutsayā ca śaraṇāgataṃ pārthamuddiśya, ātmayāthātmyajñānēna yuddhasya phalābhisandhi-rahitasyātmaprāptyupāyatājñānēna ca vinā asya mōhō na śāmyati‘ iti matvā, bhagavatā paramapuruṣēṇa adhyātmaśāstrāvataraṇaṃ kṛtam . taduktam asthānasnēhakāruṇyadharmādharmadhiyākulam . pārthaṃ prapannamuddiśya śāstrāvataraṇaṃ kṛtam . (gī.saṃ.6) iti . 9 .
tamuvāca hṛśīkēśa: prahasanniva bhārata .
sēnayōrubhayōrmadhyē sīdamānamidaṃ vaca: . 10 .
ēvaṃ dēhātmanōryāthātmyājñānanimittaśōkāviṣṭam, dēhātiriktātmajñānanimittaṃ ca dharmaṃ bhāṣamāṇam, parasparaviruddha-guṇānvitam, ubhayōssēnayōryuddhāyōdyuktayōrmadhyē akasmānnirudyōgaṃ pārthamālōkya paramapuruṣa: prahasannivēdamuvāca parihāsavākyaṃ vadanniva ātmaparamātmayāthātmya-tatprāptyupāyabhūtakarmayōgajñānayōgabhaktiyōga-gōcaraṃ ‘na tvēvāhaṃ jātu nāsam‘ ityārabhya ahaṃ tvā sarvapāpēbhyō mōkṣayiṣyāmi mā śuca: ityētadantaṃ vacanamuvācētyartha: . 10 .
śrībhagavānuvāca
aśōcyānanvaśōcastvaṃ prajñāvādāṃśca bhāṣasē .
gatāsūnagatāsūṃśca nānuśōcanti paṇḍitā: . 11 .
aśōcyān prati anuśōcasi . ‘patanti pitarō hyēṣāṃ luptapiṇḍōdakakriyā:‘ ityādikān dēhātmasvabhāvaprajñānimittavādāṃśca bhāṣasē . dēhātmasvabhāvajñānavatāṃ nātra kiṃcicchōkanimittamasti . gatāsūn dēhānagatāsūn ātmanaśca prati tatsvabhāvayāthātmyavidō na śōcanti . atastvayi vipratiṣiddhamidamupalabhyatē, yadētān haniṣyāmītyanuśōcanam, yacca dēhātiriktātmajñānakṛtaṃ dharmādharmabhāṣaṇam. atō dēhasvabhāvaṃ ca na jānāsi, tadatiriktamātmānaṃ ca nityam, tatprāptyupāyabhūtaṃ yuddhādikaṃ dharmaṃ ca . idaṃ ca yuddhaṃ phalābhisandhirahitamātmayāthātmyāvāptyupāyabhūtam . ātmā hi na janmādhīnasadbhāva: na maraṇādhīnavināśaśca, tasya janmamaraṇayōrabhāvāt . ata: sa na śōkasthānam . dēhastvacētana: pariṇāma-svabhāva: tasyōtpattivināśayōga: svābhāvika iti sōäpi na śōkasthānamityabhiprāya: . 11.
prathamaṃ tāvadātmanāṃ svabhāvaṃ śṛṇu –
na tvēvāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ nēmē janādhipā: .
na caiva na bhaviṣyāma: sarvē vayamata: param . 12 .
ahaṃ sarvēśvarastāvat, ata: vartamānātpūrvasminanādau kālē, na nāsam api tvāsam . tvanmukhāścaitē īśitavyā: kṣētrajñā: na nāsam api tvāsan . ahaṃ ca yūyaṃ ca sarvē vayam, ata: parasminanantē kālē, na caiva na bhaviṣyāma: api tu bhaviṣyāma ēva . yathāhaṃ sarvēśvara: paramātmā nitya iti nātra saṃśaya:, tathaiva bhavanta: kṣētrajñā ātmānōäpi nityā ēvēti mantavyā: . 12 .
ēvaṃ bhagavata: sarvēśvarādātmanām, parasparaṃ ca, bhēda: pāramārthika iti bhagavataivōktamiti pratīyatē ajñānamōhitaṃ prati tannivṛttayē pārmārthikanityatvōpadēśasamayē aham, tvam, imē, sarvē, vayamiti vyapadēśāt. aupacārikātmabhēdavādē hi ātmabhēdasyātāttvikatvēna tattvōpadēśasamayē bhēdanirdēśō na saṃgacchatē . bhagavaduktātmabhēda: svābhāvika iti śrutirapyāha, nityō nityānāṃ cētanaścētanānāmēkō bahūnāṃ yō vidadhāti kāmān (śvē.6.13; ka.5.13) iti . nityānāṃ bahūnāṃ cētanānāṃ ya ēkō nityaścētanassan kāmān vidadhātītyartha:. ajñānakṛtabhēdadṛṣṭivādē tu paramapuruṣasya paramārthadṛṣtērnirviśēṣakūṭastha-nityacaitanyātmayāthātmya-sākṣātkārānnivṛttājñānatatkāryatayā ajñānakṛtabhēdadarśanaṃ tanmūlōpadēśādivyavahārāśca na saṃgacchantē .
atha paramapuruṣasyādhigatādvaitajñānasya bādhitānuvṛttirūpamidaṃ bhēdajñānaṃ dagdhapaṭādivanna bandhakamityucyatē naitadupapadyatē marīcikājalajñānādikaṃ hi bādhitamanuvartamānaṃ na jalāharaṇādipravṛttihētu: . ēvamatrāpyadvaitajñānēna bādhitaṃ bhēdajñānamanuvartamānamapi mithyārthaviṣayatva-niścayānnōpadēśādipravṛttihēturbhavati . na cēśvarasya pūrvamajñasya śāstrādhigatatattvajñānatayā bādhitānuvṛtti: śakyatē vaktum ya: sarvajña: sarvavit (mu.1.2.9), parāsya śaktirvividhaiva śrūyatē svābhāvikī jñānabalakriyā ca (śvē.6.7), vēdāhaṃ samatītāni vartamānāni cārjuna . bhaviṣyāṇi ca bhūtāni māṃ tu vēda na kaścana (bha.gī.7.26) iti śrutismṛtivirōdhāt . kiṃ ca paramapuruṣaśca idānīṃtanaguruparamparā ca, advitīyātmasvarūpaniścayē sati anuvartamānēäpi bhēdajñānē, svaniścayānurūpamadvitīyātmajñānaṃ kasmā upadiśatīti vaktavyam . pratibimbavat pratīyamānēbhyōärjunādibhya iti cēt naitadupapadyatē na hyanunmatta: kōäpi maṇikṛpāṇadarpaṇādiṣu pratīyamānēṣu svātmapratibimbēṣu, tēṣāṃ svātmanōänanyatvaṃ jānan, tēbhya: kimapyupadiśati . bādhitānuvṛttirapi tairna śakyatē vaktum bādhakēnādvitīyātmajñānēnātmavyatirikta-bhēdajñānakāraṇasyānādērvinaṣṭatvāt . dvicandrajñānādau tu candraikatvajñānēna pāramārthikatimirādi-dōṣasya dvicandrajñānahētōravinaṣṭatvādbādhitānuvṛttiryuktā anuvartamānamapi prabalapramāṇabādhitatvēna akiṃcitkaram . iha tu bhēdajñānasya saviṣayasya sakāraṇasya apāramārthikatvēna vastuyāthātmyajñāna-vinaṣṭatvānna kathañcidapi bādhitānuvṛtti: saṃbhavati . ata: sarvēśvarasyēdānīṃtana-guruparamparāyāśca tattvajñānamasti cēt, bhēdadarśanatatkāryōpadēśādyasaṃbhava: . nāsti cēt, ajñānasya taddhētō: sthitatvēnājñatvādēva sutarāmupadēśō na saṃbhavati .
kiṃ ca gurōradvitīyātmavijñānādēva brahmājñānasya sakāryasya vinaṣṭatvācśiṣyaṃ pratyupadēśō niṣprayōjana:. gurustajjñānaṃ ca kalpitamiti cēt, śiṣyatajjñānayōrapi kalpitatvāttadapyanivartakam . kalpitatvēäpi pūrvavirōdhitvēna nivartakamiti cēt, tadacāryajñānēäpi samānamiti tadēva nivartakaṃ bhavatītyupadēśānarthakyamēva iti kṛtamasamīcīnavādai: . 12 .
dēhinōäsmin yathā dēhē kaumāraṃ yauvanaṃ jarā .
tathā dēhāntaraprāptirdhīrastatra na muhyati . 13 .
ēkasmin dēhē vartamānasya dēhina: kaumārāvasthāṃ vihāya yauvanādyavasthāprāptau ātmana: sthiratvabuddhyā yathā ātmā naṣṭa iti na śōcati, dēhāddēhāntaraprāptāvapi tathaiva sthira ātmēti buddhimānna śōcati . ata ātmanāṃ nityatvādātmanō na śōkasthānam . 13 .
ētāvadatra kartavyam ātmanāṃ nityānāmēvānādikarmavaśyatayā tattatkarmōcitadēhasaṃsṛṣṭānāṃ tairēva dēhairbandhanivṛttayē śāstrīyaṃ svavarṇōcitaṃ yuddhādikamanabhisaṃhitaphalaṃ karma kurvatāmavarjanīyatayā indriyairindriyārthasparśā: śītōṣṇādiprayuktasukhadu:khadā bhavanti, tē tu yāvacchāstrīyakarmasamāpti kṣantavyā iti . imamarthamanantaramēvāha –
mātrāsparśāstu kauntēya śītōṣṇasukhadu:khadā: . āgamāpāyinōänityāstāṃstitikṣasva bhārata . 14 .
śabdasparśarūparasagandhā: sāśrayā: tanmātrākāryatvānmātrā ityucyantē . śrōtrādibhistēṣāṃ sparśā: śītōṣṇamṛduparuṣādirūpasukhadu:khadā: bhavanti . śītōṣṇaśabda: pradarśanārtha: . tān dhairyēṇa yāvadyuddhādi-śāstrīyakarmasamāpti titikṣasva . tē cāgamāpāyitvāddhairyavatāṃ kṣantuṃ yōgyā: . anityāśca tē . bandhahētubhūtakarmanāśē sati āgamāpāyitvēnāpi na vartantē ityartha: . 14 .
tatkṣamā kimarthētyatrāha –
yaṃ hi na vyathayantyētē puruṣaṃ puruṣarṣabha .
samadu:khasukhaṃ dhīraṃ sōämṛtatvāya kalpatē . 15 .
yaṃ puruṣaṃ dhairyayuktamavarjanīyadu:khaṃ sukhavanmanyamānam, amṛtatvasādhanatayā svavarṇōcitaṃ yuddhādikarma anabhisaṃhitaphalaṃ kurvāṇaṃ tadantargatā: śastrapātādimṛdukrūrasparśā: na vyathayanti sa ēvāmṛtatvaṃ sādhayati. na tvādṛśō du:khāsahiṣṇurityartha: . ātmanāṃ nityatvādētāvadatra kartavyamityartha: . 15 .
yattu ātmanāṃ nityatvaṃ dēhānāṃ svābhāvikaṃ nāśitvaṃ ca śōkānimittamuktam, ‘gatāsūnagatāsūṃśca nānuśōcanti paṇḍitā:‘ iti, tadupapādayitumārabhatē –
nāsatō vidyatē bhāvō nābhāvō vidyatē sata: .
ubhayōrapi dṛṣṭōäntastvanayōstattvadarśibhi: . 16 .
asata: dēhasya sadbhāvō na vidyatē . sataścātmanō nāsadbhāva: . ubhayō: dēhātmanōrupalabhyamānayō: yathōpalabdhi tattvadarśibhirantō dṛṣṭa: . nirṇayāntatvānnirūpaṇasya nirṇaya iha antaśabdēnōcyatē . dēhasyācidvastunōäsattvamēva svarūpam ātmanaścētanasya sattvamēva svarūpamiti nirṇayō dṛṣṭa ityartha: . vināśasvabhāvō hyasattvam . avināśasvabhāvaśca sattvam . yathā uktaṃ bhagavatā parāśarēṇa, tasmānna vijñānamṛtēästi kiṃcitkvacitkadāciddvija vastujātam (vi.pu.2.12.43), sadbhāva ēvaṃ bhavatō mayōktō jñānaṃ yathā satyamasatyamanyat (vi.pu.2.12.45), anāśī paramārthaśca prājñairabhyupagamyatē . tattu nāśi na saṃdēhō nāśidravyōpapāditam (vi.pu.2.14.14), yattu kālāntarēṇāpi nānyasaṃjñāmupaiti vai . pariṇāmādisaṃbhūtāṃ tadvastu nṛpa tacca kim (vi.pu.2.13.100) iti . atrāpi antavanta imē dēhā: (2.18), avināśi tu tadviddhi (2.17) iti hyucyatē . tadēva sattvāsattvavyapadēśahēturiti gamyatē.
atra tu satkāryavādasyāprastutatvānna tatparōäyaṃ ślōka: dēhātmasvabhāvājñānamōhitasya tanmōhaśāntayē hyubhayōrnāśitvānāśitvarūpasvabhāvavivēka ēva vaktavya: . sa ēva gatāsūnagatāsūn iti ca prastuta: . sa ēva ca, avināśi tu tadviddhi, antavanta imē dēhā: iti anantaramupapādyatē . atō yathōkta ēvārtha: . 16 .
ātmanastvavināśitvaṃ kathamavagamyata ityatrāha –
avināśi tu tadviddhi yēna sarvamidaṃ tatam .
vināśamavyayasyāsya na kaścitkartumarhāti . 17 .
tadatmatattvamavināśīti viddhi, yēna ātmatattvēna cētanēna tadvyatiriktamidamacētanatattvaṃ sarvaṃ tataṃ – vyāptam . vyāpakatvēna niratiśayasūkṣmatvādātmanō vināśānarhāsya tadvyatiriktō na kaścitpadārthō vināśaṃ kartumarhāti, tadvyāpyatayā tasmātsthūlatvāt . nāśakaṃ hi śastrajalāgnivāyvādikaṃ nāśyaṃ vyāpya śithilīkarōti . mudrādayōäpi hi vēgavatsaṃyōgēna vāyumutpādya taddvārēṇa nāśayanti . ata ātmatattvamavināśi . 17 .
dēhānāṃ tu vināśitvamēva svabhāva ityāha –
antavanta imē dēhā nityasyōktā: śarīriṇa: .
anāśinōäpramēyasya tasmādyudhyasva bhārata . 18 .
‘diha upacayē‘ ityupacayarūpā imē dēhā antavanta: vināśasvabhāvā: . upacayātmakā hi ghaṭādayōäntavantō dṛṣṭā: . nityasya śarīriṇa: karmaphalabhōgārthatayā bhūtasaṃghātarūpā dēhā:, puṇya: puṇyēna ityādiśāstrairuktā: karmāvasānavināśina: . ātmā tvavināśī kuta:? apramēyatvāt . na hyātmā pramēyatayōpalabhyatē, api tu pramātṛtayā . tathā ca vakṣyatē, ētadyō vētti taṃ prāhu: kṣētrajña iti tadvida: (bha.gī.13.1) iti . na cānēkōpacayātmaka ātmōpalabhayatē, sarvatra dēhē ahamidaṃ jānāmi iti dēhasya cānyasya ca pramātṛtayaikarūpēṇōpalabdhē: . na ca dēhādēriva pradēśabhēdē pramāturākārabhēda upalabhyatē. ata ēkarūpatvēna anupacayātmakatvātpramātṛtvādvyāpakatvācca ātmā nitya: . dēhastu upacayātmakatvāt, śarīriṇa: karmaphalabhōgārthatvāt, anēkarūpatvāt, vyāpyatvācca vināśī . tasmāddēhasya vināśasvabhāvatvādātmanō nityatvācca ubhayāvapi na śōkasthānamiti, śastrapātādipuruṣa-sparśānavarjanīyān svagatānanyagatāṃśca ghairyēṇa sōḍhvā amṛtatvaprāptayē anabhisaṃhitaphalaṃ yuddhākhyaṃ karmārabhasva . 18 .
ya ēnaṃ vētti hantāraṃ yaścainanmanyatē hatam .
ubhau tau na vijānītō nāyaṃ hanti na hanyatē . 19 .
ēnam uktasvabhāvamātmānaṃ prati, hantāraṃ hananahētuṃ kamapi yō manyatē yaścainaṃ kēnāpi hētunā hataṃ manyatē tāvubhau na vijānīta:, uktairhēātubhirasya nityatvādēva ēnamayaṃ na hanti asyāyaṃ hananahēturna bhavati. ata ēva cāyamātmā na hanyatē . hantidhāturapyātmakarmaka: śarīraviyōgakaraṇavācī . na hiṃsyātsarvā bhūtāni, brāhmaṇō na hantavya: ityādīnyapi śāstrāṇi avihitaśarīra-viyōgakaraṇaviṣayāṇi . 19 .
na jāyatē mriyatē vā kadācinnāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūya: .
ajō nitya: śāśvatōäyaṃ purāṇō na hanyatē hanyamānē śarīrē . 20 .
uktairēva hētubhirnityatvēnāpariṇāmitvādātmanō jananamaraṇādaya: sarva ēvācētanadēhadharmā na santītyucyatē. tatra jāyatē, mriyatē iti vartamānatayā sarvēṣu dēhēṣu sarvairanubhūyamānē jananamaraṇē kadācidapyātmānaṃ na spṛśata: . nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūya: – ayaṃ kalpādau bhūtvābhūya: kalpāntē ca na na bhavitā kēṣucitprajāpatiprabhṛtidēhēṣu āgamēnōpalabhyamānaṃ kalpādau jananaṃ kalpāntē ca maraṇamātmānaṃ na spṛśatītyartha:. ata: sarvadēhagata ātmā aja:, ata ēva nitya: . śāśvata: prakṛtivadaviśadasatatapariṇāmairapi nānvīyatē, purāṇa: – purāpi nava: sarvadā apūrvavadanubhāvya ityartha: . ata: śarīrē hanyamānē na hanyatēäyamātmā . 20 .
vēdāvināśinaṃ nityaṃ ya ēnamajamavyayam .
kathaṃ sa puruṣa: pārtha kaṃ ghātayati hanti kam . 21 .
ēvamavināśitvēnājatvēna vyayānarhātvēna ca nityamēnamātmānaṃ ya: puruṣō vēda, sa puruṣō dēvamanuṣyatiryaksthāvaraśarīrāvasthitēṣvātmasu kamapyātmānaṃ kathaṃ ghātayati ? kaṃ vā kathaṃ hanti . kathaṃ nāśayati kathaṃ vā tatprayōjakō bhavatītyartha: . ētānātmanō ghātayāmi hanmītyanuśōcanamātmasvarūpa-yāthātmyājñānamūlamēvētyabhiprāya: . 21 .
yadyapi nityānāmātmanāṃ śarīraviślēṣamātraṃ kriyatē tathāpi ramaṇīyabhōgasādhanēṣu śarīrēṣu naśyatsu tadviyōgarūpaṃ śōkanimittamastyēvētyatrāha –
vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti narōäparāṇi .
tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇānyanyāni saṃyāti navāni dēhī . 22 .
dharmayuddhē śarīraṃ tyajatāṃ tyaktaśarīrādadhikatarakalyāṇaśarīragrahaṇaṃ śāstrādavagamyata iti jīrṇāni vāsāṃsi vihāya navāni kalyāṇāni vāsāṃsi gṛhṇatāmiva harṣanimittamēvātrōpalabhyatē . 22 .
punarapi avināśi tu tadviddhi yēna sarvamidaṃ tatam iti pūrvōktamavināśitvaṃ sukhagrahaṇāya vyañjayan draḍhayati –
nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvaka: .
na cainaṃ klēdayantyāpō na śōṣayati māruta: . 23 .
acchēdyōäyamadāhyōäyamaklēdyōäśōṣya ēva ca .
nityassarvagatassthāṇuḥ acalōäyaṃ sanātanaḥ . 24 .
śastrāgnyambuvāyava: chēdanadahanaklēdanaśōṣaṇāni ātmānaṃ prati kartuṃ na śaknuvanti, sarvagatatvādātmana: sarvatattvavyāpanasvabhāvatayā sarvēbhyastattvēbhyassūkṣmatvādasya tairvyāptyanarhātvāt vyāpyakartavyatvācca chēdanadahana-klēdanaśōṣaṇānām . ata ātmā nitya: sthāṇuracalōäyaṃ sanātana: sthirasvabhāvōäprakampya: purātanaśca . 23-24.
avyaktōäyamacintyōäyamavikāryōäyamucyatē .
tasmādēvaṃ viditvainaṃ nānuśōcitumarhāsi . 25 .
chēdanādiyōgyāni vastūni yai: pramāṇairvyajyantē tairayamātmā na vyajyata ityavyakta: ata: chēdyādi-visajātīya: . acintyaśca sarvavastuvijātīyatvēna tattatsvabhāvayuktatayā cintayitumapi nārhā: ataśca avikārya: vikārānarhā: . tasmāduktalakṣaṇamēnamātmānaṃ viditvā tatkṛtē nānuśōcitumarhāsi . 25 .
atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyasē mṛtam .
tathāpi tvaṃ mahābāhō! naivaṃ śōcitumarhāsi . 26 .
atha nityajātaṃ nityamṛtaṃ dēhamēvainamātmānaṃ manuṣē, na dēhātiriktamuktalakṣaṇam tathāpi ēvamatimātraṃ na śōcitumarhāsi pariṇāmasvabhāvasya dēhasyōtpattivināśayōravarjanīyatvāt . 26 .
jātasya hi dhruvō mṛtyurdhruvaṃ janma mṛtasya ca .
tasmādaparihāryēärthē na tvaṃ śōcitumarhāsi . 27 .
utpannasya vināśō dhruva: avarjanīya upalabhyatē tathā vinaṣṭasyāpi janma avarjanīyam . kathamidamupapadyatē vinaṣṭasyōtpattiriti sata ēvōtpattyupalabdhē:, asataścānupalabdhē: . utpattivināśādaya: satō dravyasyāvasthāviśēṣā: . tantuprabhṛtīni hi dravyāṇi santyēva racanāviśēṣayuktāni paṭādīnyucyantē. asatkāryavādināpyētāvadēvōpalabhyatē . na hi tatra tantusaṃsthānaviśēṣātirēkēṇa dravyāntaraṃ pratīyatē . kārakavyāpāranāmāntarabhajanavyavahāraviśēṣāṇāṃ ētāvataivōpapattē: na dravyāntarakalpanā yuktā . atō utpattivināśādaya: satō dravyasyāvasthāviśēṣā: . utpattyākhyāmavasthāmupayātasya dravyasya tadvirōdhyavasthāntaraprāptirvināśa ityucyatē . mṛddravyasya piṇḍatvaghaṭatvakapālatvacūrṇatvādivatpariṇāmidravyasya pariṇāmaparamparā avarjanīyā . tatra pūrvāvasthasya dravyasyōttarāvasthāprāptirvināśa: . saiva tadavasthasya cōtpatti: . ēvamutpattivināśākhya-pariṇāmaparamparā pariṇāminō dravyasyāparihāryēti na tatra śōcitumarhāsi .27.
satō dravyasya pūrvāvasthāvirōdhyavasthāntaraprāptidarśanēna yōälpīyān śōka:, sōäpi manuṣyādibhūtēṣu na saṃbhavatītyāha –
avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata .
avyaktanidhanānyēva tatra kā paridēvanā . 28 .
manuṣyādīni bhūtāni santyēva dravyāṇi anupalabdhapūrvāvasthāni upalabdhamanuṣyatvādi-madhyamāvasthāni anupalabdhōttarāvasthāni svēṣu svabhāvēṣu vartanta iti na tatra paridēvanānimittamasti .28 .
ēvaṃ śarīrātmavādēäpi nāsti śōkanimittamityuktvā śarīrātiriktē āścaryasvarūpē ātmani draṣṭā vaktā śravaṇāyattātmaniścayaśca durlabha ityāha –
āścaryavatpaśyati kaścidēnamāścaryavadvadati tathaiva cānya: .
āścaryavaccainamanya: śṛṇōti śrutvāpyēnaṃ vēda na caiva kaścit . 29 .
ēvamuktasvabhāvaṃ svētarasamastavastuvisajātīyatayā āścaryavadasthitamanantēṣu jantuṣu mahatā tapasā kṣīṇapāpa: upacitapuṇya: kaścitpaśyati . tathāvidha: kaścitparasmai vadati . ēvaṃ kaścidēva śṛṇōti . śrutvāpyēnaṃ yathāvadavasthitaṃ tattvatō na kaścidvēda . cakārāddraṣṭṛvaktṛśrōtṛṣvapi tattvatō darśanaṃ tattvatō vacanaṃ tattvataśśravaṇaṃ durlabhamityuktaṃ bhavati . 29 .
dēhī nityamavadhyōäyaṃ dēhē sarvasya bhārata .
tasmātsarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śōcitumarhāsi . 30 .
sarvasya dēvādidēhinō dēhē vadhyamānēäpyayaṃ dēhī nityamavadhyō mantavya: . tasmātsarvāṇi dēvādisthāvarāntāni bhūtāni viṣamākārāṇyapyuktēna svabhāvēna svarūpatassamānāni nityāni ca . dēhagataṃ tu vaiṣamyamanityatvaṃ ca . tatō dēvādīni sarvāṇi bhūtānyuddiśya na śōcitumarhāsi na kēvalaṃ bhīṣmādīn prati . 30 .
svadharmamapi cāvēkṣya na vikampitumarhāsi .
dharmyāddhi yuddhācchrēyōänyatkṣatriyasya na vidyatē . 31 .
api cēdaṃ prārabdhaṃ yuddhaṃ prāṇimāraṇamapyagnīṣōmīyādivatsvadharmamavēkṣya na vikampitumarhāsi . dharmyānnyāyata: pravṛttādyuddhādanyanna hi kṣatriyasya śrēyō vidyatē . śauryaṃ tējō dhṛtirdākṣyaṃ yuddhē cāpyapalāyanam. dānamīśvarabhāvaśca kṣātraṃ karma svabhāvajam . (bha.gī.18.43) iti hi vakṣyatē . agnīṣōmīyādiṣu ca na hiṃsā paśō:, nihīnataracchāgādidēhaparityāgapūrvakakalyāṇatara-dēhasvargādiprāpakatvaśrutē: saṃjñapanasya . na vā u ētanmriyasē na riṣyasi dēvāṃ idēṣi pathibhissurēbhi: . yatra yanti sukṛtō nāpi duṣkṛta: tatra tvā dēvassavitā dadhātu (yaju.4.6.9.46; yaju.brā. 3.7.7.94) iti hi śrūyatē . iha ca yuddhē mṛtānāṃ kalyāṇataradēhaprāptiruktā, ‘vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti‘ ityādinā . ata:, cikitsakaśalyādikarma āturasyēva, asya rakṣaṇamēvāgnīṣōmīyādiṣu saṃjñapanam . 31 .
yadṛcchayā cōpapannaṃ svargadvāramapāvṛtam .
sukhina: kṣatriyā: pārtha labhantē yuddhamīdṛśam . 32 .
ayatnōpanatamidaṃ niratiśayasukhōpāyabhūtaṃ nirvighnamīdṛśaṃ yuddhaṃ sukhina: puṇyavanta: kṣatriyā labhantē.32.
atha cēttvamimaṃ dharmyaṃ saṃgrāmaṃ na kariṣyasi .
tata: svadharmaṃ kīrṃita ca hitvā pāpamavāpsyasi . 33 .
atha kṣatriyasya svadharmabhūtamimamārabdhaṃ saṃgrāmaṃ mōhānna kariṣyasi cēttata: prārabdhasya dharmasyākaraṇāt svadharmaphalaṃ niratiśayasukham, vijayēna niratiśayāṃ ca kīrṃita hitvā pāpaṃ niratiśayamavāpsyasi.33.
akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti tēävyayām .
saṃbhāvitasya cākīrti: maraṇādatiricyatē . 34 .
na tē kēvalaṃ niratiśayasukhakīrtihānimātram . pārthō yuddhē prārabdhē palāyita: iti avyayāṃ sarvadēśakālavyāpinīmakīrtiṃ ca samarthāni asamarthānyapi sarvāṇi bhūtāni kathayiṣyanti . tata: kimiti cēt śairyavīryaparākramādibhissarvasaṃbhāvitasya tadviparyayajā hyakīrti: maraṇādatiricyatē . ēvaṃvidhāyā akīrtērmaraṇamēva tava śrēya ityartha: . 34 .
bandhusnēhātkāruṇyācca yuddhānnivṛttasya śūrasya mamākīrti: kathamāgamiṣyatītyatrāha –
bhayādraṇāduparataṃ maṃsyantē tvāṃ mahārathā: .
yēṣāṃ ca tvaṃ bahumatō bhūtvā yāsyasi laughavam . 35 .
yēṣāṃ karṇaduryōdhanādīnāṃ mahārathānāmita: pūrvaṃ tvaṃ śūrō vairīti bahumatō bhūtvā, idānīṃ yuddhē samu-pasthitē nivṛttavyāpāratayā lāghavaṃ sugrahatāṃ yāsyasi, tē mahārathāstvāṃ bhayādyuddhāduparataṃ maṃsyantē . śūrāṇāṃ hi vairiṇāṃ śatrubhayādtē bandhusnēhādinā yuddhāduparatirnōpapadyatē .35 . kiṃ ca,
avācyavādāṃśca bahūn vadiṣyanti tavāhitā: .
nindantastava sāmarthyaṃ tatō du:khataraṃ nu kim . 36 .
śūrāṇāmasmākaṃ sannidhau kathamayaṃ pārtha: kṣaṇamapi sthātuṃ śaknuyāt, asmatsannidhānādanyatra hyasya sāmarthyamiti tava sāmarthyaṃ nindanta: śūrāṇāmavācyavādāṃśca bahūn vadiṣyanti tava śatravō dhārtarāṣṭrā: tatōädhikataraṃ du:khaṃ kiṃ tava ? ēvaṃvidhāvācyaśravaṇānmaraṇamēva śrēya iti tvamēva maṃsyasē .36.
ata: śūrasya ātmanā parēṣāṃ hananam, ātmanō vā parairhānanamubhayamapi śrēyasē bhavatītyāha –
hatō vā prāpsyasē svargaṃ jitvā vā bhōkṣyasē mahīm .
tasmāduttiṣṭha kauntēya yuddhāya kṛtaniścaya: . 37 .
dharmayuddhē parairhātaścēt, tata ēva paramani:śrēyasaṃ prāpsyasi parān vā hatvā akaṇṭakaṃ rājyaṃ bhōkṣyasē anabhisaṃhitaphalasya yuddhākhyasya dharmasya paramani:śrēyasōpāyatvāttacca paramani:śrēyasaṃ prāpsyasi tasmādyuddhāyōdyōga: paramapuruṣārthalakṣaṇamōkṣasādhanamiti niścitya tadarthamuttiṣṭha . kuntīputrasya tavaitadēva yuktamityabhiprāya: . 37 .
mumukṣōryuddhānuṣṭhānaprakāramāha –
sukhadu:khē samē kṛtvā lābhālābhau jayājayau .
tatō yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpamavāpsyasi . 38 .
ēvaṃ dēhātiriktamaspṛṣṭasamastadēhasvabhāvaṃ nityamātmānaṃ jñātvā yuddhē cāvarjanīya-śastrapātādinimittasukhadu:khārthalābhālābhajayaparājayēṣvavikṛtabuddhi: svargādiphalābhisandhirahita: kēvalakāryabuddhyā yuddhamārabhasva. ēvaṃ kurvāṇō na pāpamavāpsyasi pāpaṃ du:kharūpaṃ saṃsāraṃ nāvāpsyasi saṃsārabandhānmōkṣyasē ityartha: . 38 .
ēvamātmayāthātmyajñānamupadiśya tatpūrvakaṃ mōkṣasādhanabhūtaṃ karmayōgaṃ vaktumārabhatē –
ēṣā tēäbhihitā sāṅkhyē buddhiryōgē tvimāṃ śṛṇu .
buddhyā yuktō yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi . 39 .
saṅkhyā buddhi: buddhyāvadhāraṇīyamātmatattvaṃ sāṅkhyam . jñātavyē ātmatattvē tajjñānāya yā buddhirabhidhēyā na tvēvāham ityārabhya tasmātsarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śōcitumarhāsi ityantēna saiṣā tēäbhihitā . ātmajñānapūrvakamōkṣasādhanabhūtakarmānuṣṭhānē yō buddhiyōgō vaktavya:, sa iha yōgaśabdēnōcyatē. dūrēṇa hyavaraṃ karma buddhiyōgāt (2.49) iti hi vakṣyatē . tatra yōgē yā buddhirvaktavyā, tāmimāmabhidhīyamānāṃ śṛṇu, yayā buddhyā yukta: karmabandhaṃ prahāsyasi . karmaṇā bandha: karmabandha: saṃsārabandha ityartha: .39.
vakṣyamāṇabuddhiyuktasya karmaṇō māhātmyamāha –
nēhābhikramanāśōästi pratyavāyō na vidyatē .
svalpamapyasya dharmasya trāyatē mahatō bhayāt . 40 .
iha karmayōgē nābhikramanāśōästi . abhikrama: – ārambha: . nāśa: – phalasādhanabhāvanāśa:. ārabdhasyāsamāptasya vicchinnasyāpi na niṣphalatvam ārabdhasya vicchēdē pratyavāyōäpi na vidyatē. asya karmayōgākhyasya dharmasya svalpāṃśōäpi mahatō bhayāt saṃsārabhayāttrāyatē . ayamartha: ‘pārtha naivēha nāmutra vināśastasya vidyatē‘ iti uttaratra prapañcayiṣyatē . anyāni hi laukikāni vaidikāni ca sādhanāni vicchinnāni na phalāya bhavanti pratyavāyāya ca bhavanti . 40 .
kāmyakarmaviṣayāyā buddhērmōkṣasādhanabhūtakarmaviṣayāṃ buddhiṃ viśinaṣṭi –
vyavasāyātmikā buddhirēkēha kurunandana .
bahuśākhā hyanantāśca buddhayōävyavasāyinām . 41 .
iha śāstrīyē sarvasmin karmaṇi vyavasāyātmikā buddhirēkā . mumukṣuṇānuṣṭhēyē karmaṇi buddhirvyavasāyātmikā buddhi: . vyavasāya: niścaya: . sā hi buddhirātmayāthātmyaniścayapūrvikā . kāmyakarmaviṣayā tu buddhiravyavasāyātmikā . tatra hi kāmādhikārē dēhātiriktātmāstitva-jñānamātramapēkṣitam, nātmasvarūpayāthātmyaniścaya: . svarūpayāthātmyāniścayēäpi svargādi-phalārthitvatatsādhanānuṣṭhānatatphalānubhavānāṃ saṃbhavāt, avirōdhācca . sēyaṃ vyavasāyātmikā buddhi: ēkaphalasādhanaviṣayatayaikā ēkasmai mōkṣākhyaphalāya hi mumukṣō: sarvāṇi karmāṇi vidhīyantē . ata: śāstrārthasyaikatvātsarvakarmaviṣayā buddhirēkaiva yathaikaphalasādhanatayā āgnēyādīnāṃ ṣaṇṇāṃ sētikartavyatākānāmēkaśāstrārthatayā tadviṣayā buddhirēkā, tadvadityartha: . avyavasāyināṃ tu svargaputrapaśvannādiphalasādhanakarmādhikṛtānāṃ buddhaya: phalānantyādanantā: . tatrāpi bahuśākhā: ēkasmai phalāya cōditēäpi darśapūrṇamāsādau karmaṇi, āyurāśāstē ityādyavagatāvāntaraphalabhēdēna bahuśākhatvaṃ ca vidyatē . ata: avyavasāyināṃ buddhayōänantā bahuśākhāśca.
ētaduktaṃ bhavati – nityēṣu naimittikēṣu karmasu pradhānaphalāni avāntaraphalāni ca yāni śrūyamāṇāni, tāni sarvāṇi parityajya mōkṣaikaphalatayā sarvāṇi karmāṇyēkaśāstrārthatayānuṣṭhēyāni kāmyāni ca svavarṇāśramōcitāni, tattatphalāni parityajya mōkṣasādhanatayā nityanaimittikairēkīkṛtya yathābalamanuṣṭhēyāni iti . 41 . atha kāmyakarmādhikṛtānnindati –
yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadantyavipaścita: .
vēdavādaratā: pārtha nānyadastīti vādina: . 42 .
kāmātmāna: svargaparā: janmakarmaphalapradām .
kriyāviśēṣabahulāṃ bhōgairyagatiṃ prati . 43 .
bhōgaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacētasām .
vyavasāyātmikā buddhi: samādhau na vidhīyatē . 44 .
yāmimāṃ puṣpitāṃ puṣpamātraphalām, āpātaramaṇīyāṃ vācamavipaścita: alpajñā: bhōgaiśvaryagatiṃ prati vartamānāṃ pravadanti, vēdavādaratā: vēdēṣu yē svargādiphalavādā: tēṣu saktā:, nānyadastīti vādina: tatsaṅgātirēkēṇa svargādēradhikaṃ phalaṃ nānyadastīti vadanta:, kāmātmāna: kāmapravaṇamanasa:, svargaparā: svargaparāyaṇā:, svargādiphalāvasānē punarjanmakarmākhyaphalapradāṃ, kriyāviśēṣabahulāṃ tattvajñānarahitatayā kriyāviśēṣapracurām . bhōgaiśvaryagatiṃ prati vartamānāṃ yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ yē pravadantīti saṃbandha: . tēṣāṃ bhōgaiśvaryaprasaktānāṃ tayā vācā bhōgaiśvaryaviṣayayā apahṛtajñānānāṃ yathōditavyavasāyātmikā buddhi:, samādhau manasi na vidhīyatē, nōtpadyatē, samādhīyatēäsminnātmajñānamiti samādhirmana: . tēṣāṃ manasyātmayāthātmyaniścayapūrvakamōkṣasādhanabhūtakarmaviṣayā buddhi: kadācidapi nōtpadyatē ityartha: . ata: kāmyēṣu karmasu mumukṣuṇā na saṅga: kartavya: . 42 – 43 – 44.
ēvamatyalpaphalāni punarjanmaprasavāni karmāṇi mātāpitṛsahasrēbhyōäpi vatsalataratayā ātmōjjīvanē pravṛttā vēdā: kimarthaṃ vadanti, kathaṃ vā vēdōditaṃ tyājyatayōcyatē ityata āha –
traiguṇyaviṣayā vēdā nistraiguṇyō bhavārjuna .
nirdvandvō nityasattvasthō niryōgakṣēma ātmavān . 45 .
trayō guṇāstraiguṇyaṃ sattvarajastamāṃsi . sattvarajastama:pracurā: puruṣāstraiguṇyaśabdēnōcyantē tadviṣayā vēdā: tama: pracurāṇāṃ raja:pracurāṇāṃ sattvapracurāṇāṃ ca vatsalataratayaiva hitamavabōdhayanti vēdā: . yadyēṣāṃ svaguṇānuguṇyēna svargādisādhanamēva hitaṃ nāvabōdhayanti, tadaitē rajastama:pracuratayā sāttvikaphalamōkṣavimukhā: svāpēkṣitaphalasādhanamajānanta: kāmaprāvaṇyavivaśā anupādēyēṣu upādēyabhrāntyā praviṣṭā: pranaṣṭā bhavēyu:. atastraiguṇyaviṣayā vēdā:, tvaṃ tu nistraiguṇyō bhava idānīṃ sattvapracurastvaṃ tadēva vardhaya nānyōnyasaṅkīrṇaguṇatrayapracurō bhava na tatprācuryaṃ vardhayētyartha: . nirdvandva: nirgatasakalasāṃsārikasvabhāva: nityasattvastha: guṇadvayarahitanityapravṛddhasattvasthō bhava . kathamiti cēt, niryōgakṣēma: ātmasvarūpatatprāptyupāyabahirbhūtānāmarthānāṃ yōgaṃ prāptānāṃ ca kṣēmaṃ parityajya ātmavān bhava ātmasvarūpān vēṣaṇaparō bhava . aprāptasya prāptiryōga: prāptasya parikṣaṇaṃ kṣēma: . ēvaṃ vartamānasya tē rajastama:pracuratā naśyati, sattvaṃ ca vardhatē . 45 .
yāvānartha udapānē sarvata: saṃplutōdakē .
tāvān sarvēṣu vēdēṣu brāhmaṇasya vijānata: . 46 .
na ca vēdōditaṃ sarvaṃ sarvasyōpādēyam yathā sarvārthaparikalpitē sarvata: saṃplutōdakē udapānē pipāsōryāvānartha: yāvadēva prayōjanam, tāvadēva tēnōpādīyatē, na sarvam ēvaṃ sarvēṣu ca vēdēṣu brāhmaṇasya vijānata: vaidikasya mumukṣō: yadēva mōkṣasādhanaṃ tadēvōpādēyam nānyat . 46 .
ata: sattvasthasya mumukṣōrētāvadēvōpādēyamityāha –
karmaṇyēvādhikārastē mā phalēṣu kadācana .
mā karmaphalahēturbhū: mā tē saṅgōästvakarmaṇi . 47 .
nityē naimittikē kāmyē ca kēnacitphalaviśēṣēṇa saṃbandhitayā śrūyamāṇē karmaṇi nityasattvasthasya mumukṣōstē karmamātrēädhikāra: . tatsaṃbandhitayāvagatēṣu phalēṣu na kadācidapyadhikāra: . saphalasya bandharūpatvātphalarahitasya kēvalasya madārādhanarūpasya mōkṣahētutvācca . mā ca karmaphalayōrhēātubhū: . tvayānuṣṭhīyamānēäpi karmaṇi nityasattvasthasya mumukṣōstava akartṛtvamapyanusandhēyam . phalasyāpi kṣunnivṛttyādērna tvaṃ hēturityanusandhēyam . tadubhayaṃ guṇēṣu vā sarvēśvarē mayi vānusandhēyamityuttaratra vakṣyatē . ēvamanusandhāya karma kuru . akarmaṇi ananuṣṭhānē, na yōtsyāmīti yattvayābhihitam, na tatra tē saṅgōästu uktēna prakārēṇa yuddhādikarmaṇyēva saṅgōästvityartha:.47.
ētadēva sphuṭīkarōti –
yōgastha: kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya .
siddhyasiddhyō: samō bhūtvā samatvaṃ yōga ucyatē . 48 .
rājyabandhuprabhṛtiṣu saṅgaṃ tyaktvā yuddhādīni karmāṇi yōgastha: kuru, tadantarbhūtavijayādi-siddhyasiddhyōssamō bhūtvā kuru . tadidaṃ siddhyasiddhyōssamatvaṃ yōgastha ityatra yōgaśabdēnōcyatē . yōga: siddhyasiddhiyōssamatvarūpaṃ cittasamādhānam . 48 .
kimarthamidamasakṛducyata ityata āha –
dūrēṇa hyavaraṃ karma buddhiyōgāddhanañjaya .
buddhau śaraṇamanviccha kṛpaṇā: phalahētava: . 49 .
yōäyaṃ pradhānaphalatyāgaviṣayōävāntaraphalasiddhyasiddhyōssamatvaviṣayaśca buddhiyōga: tadyuktātkarmaṇa itaratkarma dūrēṇāvaram . mahadidaṃ dvayōrutkarṣāpakarṣarūpaṃ vairūpyam . uktabuddhiyōgayuktaṃ karma nikhilasāṃsārika-du:khaṃ vinivartya paramapuruṣārthalakṣaṇaṃ ca mōkṣaṃ prāpayati . itaradaparimitadu:kharūpaṃ saṃsāramiti . ata: karmaṇi kriyamāṇē uktāyāṃ buddhau śaraṇamanviccha . śaraṇaṃ vāsasthānam . tasyāmēva buddhau vartasvētyartha:. kṛpaṇā: phalahētava: phalasaṅgādinā karma kurvāṇā: kṛpaṇā: saṃsāriṇō bhavēyu: . 49 .
buddhiyuktō jahātīha ubhē sukṛtaduṣkṛtē .
tasmādyōgāya yujyasva yōga: karmasu kauśalam . 50 .
buddhiyōgayuktastu karma kurvāṇa: ubhē sukṛtaduṣkṛtē anādikālasañcitē anantē bandhahētubhūtē jahāti . tasmāduktāya buddhiyōgāya yujyasva . yōga: karmasu kauśalam karmasu kriyamāṇēṣvayaṃ buddhiyōga: kauśalam atisāmarthyam . atisāmarthyasādhya ityartha: . 50 .
karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇa: .
janmabandhavinirmuktā: padaṃ gacchantyanāmayam . 51 .
buddhiyōgayuktā: karmajaṃ phalaṃ tyaktvā karma kurvanta:, tasmājjanmabandhavinirmuktā: anāmayaṃ padaṃ gacchanti hi prasiddhaṃ hyētatsarvāsūpaniṣatsvityartha: . 51 .
yadā tē mōhakalilaṃ buddhirvyatitariṣyati .
tadā gantāsi nirvēdaṃ śrōtavyasya śrutasya ca . 52 .
uktaprakārēṇa karmaṇi vartamānasya tayā vṛttyā nirdhūtakalmaṣasya tē buddhiryadā mōhakalilaṃ atyalpaphalasaṅgahētubhūtaṃ mōharūpaṃ kaluṣaṃ vyatitariṣyati, tadā asmatta: ita: pūrvaṃ tyājyatayā śrutasya phalādē: ita: paścācchrōtavyasya ca kṛtē svayamēva nirvēdaṃ gantāsi gamiṣyasi .52.
yōgē tvimāṃ śṛṇu ityādinōktasyātmayāthātmyajñānapūrvakasya buddhiviśēṣasaṃskṛtasya dharmānuṣṭhānasya lakṣabhūtaṃ yōgākhyaṃ phalamāha –
śrutivipratipannā tē yadā sthāsyati niścalā .
samādhāvacalā buddhistadā yōgamavāpsyasi . 53 .
śruti: – śravaṇam . asmatta: śravaṇēna viśēṣata: pratipannā sakalētaravisajātīyanityaniratiśaya-sūkṣmatattvātmaviṣayā, svayamacalā ēkarūpā buddhi: asaṅgakarmānuṣṭhānēna nirmalīkṛtē manasi yadā niścalā sthāsyati, tadā yōgamātmāvalōkanamavāpsyasi . ētaduktaṃ bhavati – śāstrajanyātmajñānapūrvakakarmayōga: sthitaprajñatākhyajñānaniṣṭhāmāpādayati jñānaniṣṭhārūpā sthitaprajñatā tu yōgākhyamātmāvalōkanaṃ sādhayati iti . 53 .
ēvadukta: pārthōäsaṅgakarmānuṣṭhānarūpakarmayōgasādhyasthitaprajñatāyā yōgasādhanabhūtāyā: svarūpam, sthitaprajñasyānuṣṭhānaprakāraṃ ca pṛcchati –
arjuna uvāca
sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya kēśava .
sthitadhī: kiṃ prabhāṣatē kimāsīta vrajēta kim . 54 .
samādhisthasya sthitaprajñasya kā bhāṣā kō vācakaśśabda: ? tasya svarūpaṃ kīdṛśamityartha: . sthitaprajña: kiṃ ca bhāṣādikaṃ karōti ? . 54 .
vṛttiviśēṣakathanēna svarūpamapyuktaṃ bhavatīti vṛttiviśēṣa ucyatē –
śrībhagavānuvāca
prajahāti yadā kāmān sarvān pārtha manōgatān .
ātmanyēvātmanā tuṣṭa: sthitaprajñastadōcyatē . 55 .
ātmanyēvātmanā – manasā ātmaikāvalambanēna tuṣṭa: tēna tōṣēṇa tadvyatiriktān sarvān manōgatān kāmān yadā prakarṣēṇa jahāti, tadāyaṃ sthitaprajña ityucyatē .jñānaniṣṭhākāṣṭhēyam .55.
anantaraṃ jñānaniṣṭhasya tatōärvācīnādūraviprakṛṣṭāvasthōcyatē –
du:khēṣvanudvignamanā: sukhēṣu vigataspṛha: .
vītarāgabhayakrōdha: sthitadhīrmunirucyatē . 56 .
priyaviślēṣādidu:khanimittēṣu upasthitēṣu anudvignamanā: na du:khī bhavati sukhēṣu vigataspṛha: priyēṣu sannihitēṣvapi vigataspṛha:, vītarāgabhayakrōdha:, anāgatēṣu spṛhā rāga:, tadrahita: priyaviślēṣa- apriyāgamanahētudarśananimittaṃ du:khaṃ bhayam, tadrahita: priyaviślēṣāpriyāgamanahētubhūtacētanāntaragata-du:khahētubhūtasvamanōvikāra: krōdha:, tadrahita: ēvaṃbhūta: muni: ātmamananaśīla: sthitadhīrityucyatē.56.
tatōärvācīnadaśā prōcyatē –
ya: sarvatrānabhisnēhastattatprāpya śubhāśubham .
nābhinandati na dvēṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā . 57 .
ya: sarvatra priyēṣu anabhisnēha: udāsīna: priyasaṃślēṣaviślēṣarūpaṃ śubhāśubhaṃ prāpyābhinandanadvēṣarahita:, sōäpi sthitaprajña: . 57 .
tatōärvācīnadaśāmāha –
yadā saṃharatē cāyaṃ kūrmōäṅgānīva sarvaśa: .
indriyāṇīndriyārthēbhyastasya prajñā pratiṣṭhitā . 58 .
yadēndriyāṇīndriyārthān spṛṣṭumudyuktāni, tadaiva kūrmōäṅgānīva, indriyārthēbhya: sarvaśa: pratisaṃhṛtya mana ātmanyavasthāpayati, sōäpi sthitaprajña: . ēvaṃ caturvidhā jñānaniṣṭhā . pūrvapūrvā uttarōttraniṣpādyā.58.
idānīṃ jñānaniṣṭhāyā duṣprāpatāṃ tatprāptyupāyaṃ cāha –
viṣayā vinivartantē nirāhārasya dēhina: .
rasavarjaṃ rasōäpyasya paraṃ dṛṣṭvā nivartatē . 59 .
indriyāṇāmāhārā viṣayā: nirāhārasya viṣayēbhya: pratyāhṛtēndriyasya dēhinō viṣayā vinivartamānā rasavarjaṃ vinivartantē rasa: rāga: . viṣayarāgō na nivartata ityartha: . rāgōäpyātmasvarūpaṃ viṣayēbhya: paraṃ sukhataraṃ dṛṣṭvā nivartatē . 59 .
yatatō hyapi kauntēya puruṣasya vipaścita: .
indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ mana: . 60 .
ātmadarśanēna vinā viṣayarāgō na nivartatē, anivṛttē viṣayarāgē vipaścitō yatamānasyāpi puruṣasyēndriyāṇi pramāthīni balavanti, mana: prasahya haranti . ēvamindriyajaya: ātmadarśanādhīna:, ātmadarśanamindriyajayādhīnamiti jñānaniṣṭhā duṣprāpā . 60 .
tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matpara: .
vaśē hi yasyēndriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā . 61 .
asya sarvasya parijihīrṣayā viṣayānurāgayuktatayā durjayānīndriyāṇi saṃyamya, cētasaśśubhāśrayabhūtē mayi manōävasthāpya samāhita āsīta . manasi madviṣayē sati nirdagdhāśēṣakalmaṣatayā nirmalīkṛtaṃ viṣayānurāgarahitaṃ mana indriyāṇi svavaśāni karōti . tatō vaśyēndriyaṃ mana ātmadarśanāya prabhavati . yathōktam, yathāgniruddhataśikha: kakṣaṃ dahati sānila: . tathā cittasthitō viṣṇuryōgināṃ sarvakilbiṣam. (vi.pu.6.7.74; nā.pu.47.70,gā.pu.222–16) iti . tadāha vaśē hi yasyēndriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā iti . 61 .
ēvaṃ mayyanivēśya mana: svayatnagauravēṇēndriyajayē pravṛttō vinaṣṭō bhavatītyāha –
dhyāyatō viṣayān puṃsa: saṅgastēṣūpajāyatē .
saṅgātsaṃjāyatē kāma: kāmātkrōdhōäbhijāyatē . 62 .
krōdhādbhavati saṃmōha: saṃmōhātsmṛtivibhrama: .
smṛtibhraṃśādbuddhināśō buddhināśātpraṇaśyati . 63 .
anirastaviṣayānurāgasya hi mayyanivēśitamanasa indriyāṇi saṃyamyāvasthitasyāpi anādipāpavāsanayā viṣayadhyānamavarjanīyaṃ syāt . dhyāyatō viṣayān puṃsa: punarapi saṅgōätipravṛddhō jāyatē . saṅgātsaṃjātē kāma: . kāmō nāma saṅgasya vipākadaśā . puruṣō yāṃ daśāmāpannō viṣayānabhuktvā sthātuṃ na śaknōti, sa kāma: . kāmātkrōdhōäbhijāyatē . kāmē vartamānē, viṣayē cāsannihitē, sannihitān puruṣān prati, ēbhirasmadiṣṭaṃ vihitamiti krōdhō bhavati . krōdhādbhavati saṃmōha: . saṃmōha: kṛtyākṛtyavivēkaśūnyatā . tayā sarvaṃ karōti . tataśca prārabdhē indriyajayādikē prayatnē smṛtibhraṃśō bhavati . smṛtibhraṃśādbuddhināśa: ātmajñānē yō vyavasāya: kṛta:, tasya nāśa: syāt . buddhināśātpunarapi saṃsārē nimagnō vinaṣṭō bhavati . 62-63.
rāgadvēṣaviyuktaistu viṣayānindriyaiścaran .
ātmavaśyairvidhēyātmā prasādamadhigacchati . 64 .
uktēna prakārēṇa mayi sarvēśvarē cētasaśśubhāśrayabhūtē nyastamanā: nirdagdhāśēṣakalmaṣatayā rāgadvēṣaviyuktairātmavaśyairindriyai: viṣayāṃścaran viṣayāṃstiraskṛtya vartamāna: vidhēyātmā vidhēyamanā: prasādamadhigacchati nirmalānta:karaṇō bhavatītyartha: . 64 .
prasādē sarvadu:khānāṃ hānirasyōpajāyatē .
prasannacētasō hyāśu buddhi: paryavatiṣṭhatē . 65 .
asya puruṣasya mana:prasādē sati prakṛtisaṃsargaprayuktasarvadu:khānāṃ hānirupajāyatē . prasannacētasa: ātmāvalōkanavirōdhidōṣarahitamanasa: tadānīmēva hi viviktātmaviṣayā buddhi: paryavatiṣṭhatē . atō mana:prasādē sarvadu:khānāṃ hānirbhavatyēva . 65 .
nāsti buddhirayuktasya na cāyuktasya bhāvanā .
na cābhāvayata: śāntiraśāntasya kuta: sukham . 66 .
mayi sannyastamanōrahitasya svayatnēnēndriyaniyamanē pravṛttasya kadācidapi viviktātmaviṣayā buddhirna sētsyati. ata ēva tasya tadbhāvanā ca na saṃbhavati . viviktātmānamabhāvayatō viṣayaspṛhāśāntirna bhavati . aśāntasya viṣayaspṛhāyuktasya kutō nityaniratiśayasukhaprāpti: . 66 .
punarapyuktēna prakārēṇēndriyaniyamanamakurvatōänarthamāha –
indriyāṇāṃ hi caratāṃ yanmanōänuvidhīyatē .
tadasya harati prajñāṃ vāyurnāvamivāmbhasi . 67 .
indriyāṇāṃ viṣayēṣu caratāṃ vartamānānāṃ vartanamanu yanmanō vidhīyatē puruṣēṇānuvartyatē, tanmanōäsya viviktātmapravaṇāṃ prajñāṃ harati viṣayapravaṇāṃ karōtītyartha: . yathāmbhasi nīyamānāṃ nāvaṃ pratikūlō vāyu: prasahya harati . 67 .
tasmādyasya mahābāhō nigṛhītāni sarvaśa: .
indriyāṇīndriyārthēbhyastasya prajñā pratiṣṭhitā . 68 .
tasmāduktēna prakārēṇa śubhāśrayē mayi niviṣṭamanasō yasyēndriyāṇi indriyārthēbhya: sarvaśō nigṛhītāni, tasyaivātmani prajñā pratiṣṭhitā bhavati . 68 .
ēvaṃ niyatēndriyasya prasannamanasa: siddhimāha –
yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī .
yasyāṃ jāgarti bhūtāni sā niśā paśyatō munē: . 69 .
yā ātmaviṣayā buddhi: sarvabhūtānāṃ niśā niśēvāprakāśā, tasyāmātmaviṣayāyāṃ buddhau indriyasaṃyamī prasannamanā: jāgarti ātmānamavalōkayanāsta ityartha: . yasyāṃ śabdādiviṣayāyāṃ buddhau sarvāṇi bhūtāni jāgrati prabuddhāni bhavanti, sā śabdādiviṣayā buddhirātmānaṃ paśyatō munērniśēvāprakāśā bhavati. 69.
āpūryamāṇamacalapratiṣṭhaṃ samudramāpa: praviśanti yadvat .
tadvatkāmā yaṃ praviśanti sarvē sa śāntimāpnōti na kāmakāmī . 70 .
yathā svēnaivāpūryamāṇamēkarūpaṃ samudraṃ nādēyya āpa: praviśanti, āsāmapāṃ pravēśēäpyapravēśē ca samudrō na kañcana viśēṣamāpadyatē ēvaṃ sarvē kāmā: śabdādayō viṣayā: yaṃ saṃyaminaṃ praviśanti indriyagōcaratāṃ yānti, sa śāntimāpnōti . śabdādiṣvindriyagōcaratāmāpannēṣvanāpannēṣu ca svātmāvalōkanatṛptyaiva yō na vikāramāpnōti, sa ēva śāntimāpnōtītyartha: . na kāmakāmī . ya: śabdādibhirvikriyatē, sa kadācidapi na śāntimāpnōti . 70 .
vihāya kāmān ya: sarvān pumāṃścarati nisspṛha: .
nirmamō nirahaṅkāra: sa śāntimadhigacchati . 71 .
kāmyanta iti kāmā: śabdādaya: .
ya: pumān śabdādīn sarvān viṣayān vihāya –
tatra nisspṛha: tatra mamatārahitaśca, anātmani dēhē ātmābhimānarahitaścarati sa ātmānaṃ dṛṣṭvā śāntimadhigacchati . 71 .
ēṣā brāhmī sthiti: pārtha naināṃ prāpya vimuhyati .
sthitvāsyāmantakālēäpi brahmanirvāṇamṛcchati . 72 .
ēṣā nityātmajñānapūrvikā asaṅgakarmaṇi sthiti: sthitadhīlakṣā brāhmī brahmaprāpikā . īdṛśīṃ karmaṇi sthitiṃ prāpya na vimuhyati puna: saṃsāraṃ nāpnōti, asyā: sthityāmantimēäpi vayasi sthitvā brahmanirvāṇamṛcchati nirvāṇamayaṃ brahma gacchati sukhaikatānamātmānamavāpnōtītyartha: .
ēvamātmayāthātmyaṃ yuddhākhyasya ca karmaṇastatprāptisādhanatāmajānata: śarīrātmajñānēna mōhitasya, tēna ca mōhēna yuddhānnivṛttasya mōhaśāntayē nityātmaviṣayā sāṅkhyabuddhi:, tatpūrvikā ca asaṅgakarmānuṣṭhānarūpakarmayōgaviṣayā buddhi: sthitaprajñatāyōgasādhanabhūtā dvitīyē adhyāyē prōktā taduktam, nityātmāsaṅgakarmēhāgōcarā sāṅkhyayōgadhī: . dvitīyē sthitadhīlakṣā prōktā tanmōhaśāntayē iti (gī.saṃ.6)
. 72 .
. iti śrībhagavadrāmānujaviracitē śrīmadgītābhāṣyē dvitīyādhyāya: . 2.
