bhagavadrāmānujaviracitaṃ
śrīmadgītābhāṣyam
ēkādaśōädhyāya:
ēvaṃ bhaktiyōganiṣpattayē tadvivṛddhayē ca sakalētaravilakṣaṇēna svābhāvikēna bhagavadasādhāraṇēna kalyāṇaguṇagaṇēna saha bhagavata: sarvātmatvaṃ tata ēva tadvyatiriktasya kṛtsnasya cidacidātmakasya vastujātasya taccharīratayā tadāyattasvarūpasthitipravṛttitvaṃ cōktam . tamētaṃ bhagavadasādhāraṇaṃ svabhāvaṃ kṛtsnasya tadāyattasvarūpasthitipravṛttitāṃ ca bhagavatsakāśādupaśrutya ēvamēvēti nityaśca tathābhūtaṃ bhagavantaṃ sākṣātkartukāmōärjuna uvāca . tathaiva bhagavatprasādādanantaraṃ drakṣyati . sarvāścaryamayaṃ dēvamanantaṃ viśvatōmukham … tatraikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ pravibhaktamanēkadhā: (bha.gī.11.13) iti hi vakṣyatē.
arjuna uvāca
madanugrahāya paramaṃ guhyamadhyātmasaṃjñitam .
yattvayōktaṃ vacastēna mōhōäyaṃ vigatō mama . 1 .
dēhātmābhimānarūpamōhēna mōhitasya mamānugrahaikaprayōjanāya paramaṃ guhyaṃ paramaṃ rahasyamadhyātmasaṃjñitamātmani vaktavyaṃ vaca:, na tvēvāhaṃ jātu nāsam (2.12) ityādi, tasmādyōgī bhavārjuna (6.46) ityētadantaṃ yattvayōktam, tēnāyaṃ mamātmaviṣayō mōha: sarvō vigata: dūratō nirasta: . 1 . tathā ca –
bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśō mayā .
tvatta: kamalapatrākṣa māhātmyamapi cāvyayam . 2 .
saptamaprabhṛti daśamaparyantē tvadvyatiriktānāṃ sarvēṣāṃ bhūtānāṃ tvatta: paramātmanō bhavāpyayau utpattipralayau vistaraśō mayā śrutau hi . kamalapatrākṣa, tava avyayaṃ nityaṃ sarvacētanācētanavastuśēṣitvaṃ jñānabalādikalyāṇaguṇagaṇaistavaiva parataratvaṃ sarvādhāratvaṃ cintitanimiṣitādisarvapravṛttiṣu tavaiva pravartayitṛtvamityādi aparimitaṃ māhātmyaṃ ca śrutam . hiśabdō vakṣyamāṇadidṛkṣādyōtanārtha: . 2 .
ēvamētadyathāttha tvamātmānaṃ paramēśvara .
draṣṭumicchāmi tē rūpamaiśvaraṃ puruṣōttama . 3 .
hē paramēśvara!, ēvamētadityavadhṛtam, yathātha tvamātmānaṃ bravīṣi . puruṣōttama āśritavātsalyajaladhē tavaiśvaraṃ tvadasādhāraṇaṃ sarvasya praśāsitṛtvē, pālayitṛtvē, sraṣṭṛtvē, saṃhartṛtvē bhartṛtvē, kalyāṇaguṇākaratvē, parataratvē, sakalētaravisajātīyatvēävasthitaṃ rūpaṃ draṣṭuṃ sākṣātkartumicchāmi . 3 .
manyasē yadi tacchakyaṃ mayā draṣṭumiti prabhō .
yōgēśvara tatō mē tvaṃ darśayātmānamavyayam . 4 .
tatsarvasya sraṣṭṛ, sarvasya praśāsitṛ, sarvasyādhārabhūtaṃ tvadrūpaṃ mayā draṣṭuṃ śakyamiti yadi manyasē, tatō yōgēśvara yōgō jñānādikalyāṇaguṇayōga:, paśya mē yōgamaiśvaram (8) iti hi vakṣyatē tvadvyatiriktasya kasyāpyasaṃbhāvitānāṃ jñānabalaiśvaryavīryaśaktitējasāṃ nidhē! ātmānaṃ tvāmavyayaṃ mē darśaya . avyayamiti kriyāviśēṣaṇam . tvāṃ sakalaṃ mē darśayētyartha: . 4 .
śrībhagavānuvāca
ēvaṃ kautūhalānvitēna harṣagadgadakaṇṭhēna pārthēna prārthitō bhagavānuvāca –
paśya mē pārtha rūpāṇi śataśōätha sahasraśa: .
nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca . 5 .
paśya mē sarvāśrayāṇi rūpāṇi atha śataśa: sahasraśaśca nānāvidhāni nānāprakārāṇi, divyāni aprākṛtāni, nānāvarṇākṛtīni śuklakṛṣṇādinānāvarṇāni, nānākārāṇi ca paśya . 5 .
paśyādityān vasūn rudrānaśvinau marutastathā .
bahūnyadṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata . 6 .
mamaikasmin rūpē paśya ādityān dvādaśa, vasūnaṣṭau, rudrānēkādaśa, aśvinau dvau, marutaścaikōnapañcāśatam . pradarśanārthamidam, iha jagati pratyakṣadṛṣṭāni śāstradṛṣṭāni ca yāni vastūni, tāni sarvāṇi, anyānyapi sarvēṣu lōkēṣu sarvēṣu ca śāstrēṣvadṛṣṭapūrvāṇi bahūnyāścaryāṇi paśya . 6 .
ihaikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram .
mama dēhē guḍākēśa yaccānyaddraṣṭumicchasi . 7 .
iha mamaikasmin dēhē, tatrāpi ēkasthamēkadēśasthaṃ sacarācaraṃ kṛtsnaṃ jagatpaśya yaccānyaddraṣṭumicchasi, tadapyēkadēhaikadēśa ēva paśya . 7 .
na tu māṃ śakṣyasē draṣṭumanēnaiva svacakṣuṣā .
divyaṃ dadāmi tē cakṣu: paśya mē yōgamaiśvaram . 8 .
ahaṃ mama dēhaikadēśē sarvaṃ jagaddarśayiṣyāmi tvaṃ tvanēna niyataparimitavastugrāhiṇā prākṛtēna svacakṣuṣā, māṃ tathābhūtaṃ sakalētaravisajātīyamaparimēyaṃ draṣṭuṃ na śakṣyasē . tava divyamaprākṛtaṃ maddarśanasādhanaṃ cakṣurdadāmi . paśya mē yōgamaiśvaram madasādhāraṇaṃ yōgaṃ paśya mamānantajñānādiyōgamanantavibhūtiyōgaṃ ca paśyētyartha: .8.
ēvamuktvā tatō rājanmahāyōgēśvarō hari: .
darśayāmāsa pārthāya paramaṃ rūpamaiśvaram . 9 .
ēvamuktvā sārathyēävasthita: pārthamātulajō mahāyōgēśvarō hari: mahāścaryayōgānāmīśvara: parabrahmabhūtō nārāyaṇa: paramamaiśvaraṃ svāsādhāraṇaṃ rūpaṃ pārthāya pitṛṣvasu: pṛthāyā: putrāya darśayāmāsa . tadvividhavicitranikhilajagadāśrayaṃ viśvasya praśāsitṛ ca rūpam taccēdṛśam . 9.
anēkavaktranayanamanēkādbhutadarśanam .
anēkadivyābharaṇaṃ divyānēkōdyatāyudham . 10 .
divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulēpanam .
sarvāścaryamayaṃ dēvamanantaṃ viśvatōmukham . 11 .
dēvaṃ dyōtamānam, anantaṃ kālatrayavarti nikhilajagadāśrayatayā dēśakālaparicchēdānarhām, viśvatōmukhaṃ viśvadigvartimukham, svōcitadivyāmbaragandhamālyābharaṇāyudhānvitam . 10 – 11 .
tāmēva dēvaśabdanirdiṣṭāṃ dyōtamānatāṃ viśinaṣṭi –
divi sūryasahasrasya bhavēdyugapadutthitā .
yadi bhāssadṛśī sā syādbhāsastasya mahātmana:. 12 .
tējasōäparimitatvadarśanārthamidam akṣayatējassvarūpamityartha: . 12 .
tatraikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ pravibhaktamanēkadhā .
apaśyaddēvadēvasya śarīrē pāṇḍavastadā . 13 .
tatra anantāyāmavistārē, anantabāhūdaravaktranētrē, aparimitatējaskē, aparimitadivyāyudhōpētē, svōcitāparimitadivyabhūṣaṇē, divyamālyāmbaradharē, divyagandhānulēpanē, anantāścaryamayē, dēvadēvasya divyē śarīrē anēkadhā pravibhaktaṃ brahmādivividhavicitradēvatiryaṅmanuṣyasthāvarādibhōktṛvargapṛthivyantarikṣa-svargapātālātala-vitalasutalādibhōgasthānabhōgyabhōgōpakaraṇabhēdabhinnaṃ prakṛtipuruṣātmakaṃ kṛtsnaṃ jagat, ahaṃ sarvasya prabhavō mattassarvaṃ pravartatē (10.8), hanta tē kathayiṣyāmi vibhūtīrātmanaśśubhā: (19), ahamātmā guḍākēśa sarvabhūtāśayasthita: (20), ādityānāmahaṃ viṣṇu: (21) ityādinā, na tadasti vinā yatsyānmayā bhūtaṃ carācaram (39), viṣṭabhyāhamidaṃ kṛtsnamēkāṃśēna sthitō jagat (42) ityantēnōditam, ēkasthamēkadēśastham pāṇḍavō bhagavatprasādalabdhataddarśanānuguṇadivyacakṣurapaśyat . 13 .
tatassa vismayāviṣṭō hṛṣṭarōmā dhanañjaya: .
praṇamya śirasā dēvaṃ kṛtāñjalirabhāṣata . 14 .
tatō dhanañjayō mahāścaryasya kṛtsnasya jagata: svadēhaikadēśēnāśrayabhūtaṃ kṛtsnasya pravartayitāraṃ ca āścaryatamānantajñānādikalyāṇaguṇagaṇaṃ dēvaṃ dṛṣṭvā vismayāviṣṭō hṛṣṭarōmā śirasā daṇḍavatpraṇamya kṛtāñjalirabhāṣata . 14 .
arjuna uvāca
paśyāmi dēvāṃstava dēva dēhē sarvāṃstathā bhūtaviśēṣasaṅgān .
brahmāṇamīśaṃ kamalāsanasthamṛṣīṃśca sarvānuragāṃśca dīptān . 15 .
dēva! tava dēhē sarvān dēvān paśyāmi tathā sarvān prāṇiviśēṣāṇāṃ saṃghān, tathā brahmāṇaṃ caturmukhamaṇḍādhipatim, tathēśaṃ kamalāsanasthaṃ kamalāsanē brahmaṇi sthitamīśaṃ tanmatēävasthitaṃ tathā dēvarṣipramukhān sarvānṛṣīn, uragāṃśca vāsukitakṣakādīn dīptān . 15 .
anēkabāhūdaravaktranētraṃ paśyāmi tvāṃ sarvatōänantarūpam .
nāntaṃ na madhyaṃ na punastavādiṃ paśyāmi viśvēśvara viśvarūpa . 16 .
anēkabāhūdaravaktranētramanantarūpaṃ tvāṃ sarvata: paśyāmi viśvēśvara viśvasya niyanta:, viśvarūpa viśvaśarīra! yatastvamananta:, atastava nāntaṃ na madhyaṃ na punastavādiṃ ca paśyāmi . 16 .
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca tējōrāśiṃ sarvatō dīptimantam .
paśyāmi tvā durnirīkṣaṃ samantāddīptānalārkadyutimapramēyam . 17 .
tējōrāśiṃ sarvatō dīptimantaṃ samantāddurnirīkṣaṃ dīptānalārkadyutimapramēyaṃ tvāṃ kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca paśyāmi . 17 .
tvamakṣaraṃ paramaṃ vēditavyaṃ tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam .
tvamavyaya: śāśvatadharmagōptā sanātanastvaṃ puruṣō matō mē . 18 .
upaniṣatsu, dvē vidyē vēditavyē (mu.1.1.4) ityādiṣu vēditavyatayā nirdiṣṭaṃ paramamakṣaraṃ tvamēva asya viśvasya paraṃ nidhānaṃ viśvasyāsya paramādhārabhūtastvamēva tvamavyaya: vyayarahita: yatsvarūpō yadguṇō yadvibhavaśca tvam, tēnaiva rūpēṇa sarvadāvatiṣṭhasē . śāśvatadharmagōptā śāśvatasya nityasya vaidikasya dharmasya ēvamādibhiravatāraistvamēva gōptā . sanātanastvaṃ puruṣō matō mē, vēdāhamētaṃ puruṣaṃ mahāntaṃ (pu), parātparaṃ puruṣam (mu.3.2.8) ityādiṣūdita: sanātanapuruṣastvamēvēti mē mata: jñāta: . yadukulatilakastvamēvaṃbhūta idānīṃ sākṣātkṛtō mayētyartha: . 18 .
anādimadhyāntamanantavīryamanantabāhuṃ śaśisūryanētram .
paśyāmi tvā dīptahutāśavaktraṃ svatējasā viśvamidaṃ tapantam . 19 .
anādimadhyāntamādimadhyāntarahitam . anantavīryamanavadhikātiśayavīryam vīryaśabda: pradarśanārtha: anavadhikātiśayajñānabalaiśvaryavīryaśaktitējasāṃ nidhimityartha: . anantabāhuṃ asaṃkhyēyabāhum . sōäpi pradarśanārtha: anantabāhūdarapādavaktrādikam . śaśisūryanētraṃ śaśivatsūryavacca prasādapratāpayuktasarvanētram . dēvādīnanukūlānnamaskārādi kurvāṇān prati prasāda:, tadviparītānasurarākṣasādīn prati pratāpaḥ . rakṣāṃsi bhītāni diśō dravanti sarvē namasyanti ca siddhasaṃghā: (36) iti hi vakṣyatē . dīptahutāśavaktraṃ pradīptakālānalavatsaṃhārānuguṇavaktram . svatējasā viśvamidaṃ tapantam . tēja: parābhibhavanasāmarthyam svakīyēna tējasā viśvamidaṃ tapantaṃ tvāṃ paśyāmi ēvambhūtaṃ sarvasya sraṣṭāraṃ sarvasyādhārabhūtaṃ sarvasya praśāsitāraṃ sarvasya saṃhartāraṃ jñānādyaparimitaguṇasāgaramādimadhyāntarahitamēvaṃbhūtadivyadēhaṃ tvāṃ yathōpadēśaṃ sākṣātkarōmītyartha: . ēkasmin divyadēhē anēkōdarādikaṃ katham? . itthamupapadyatē . ēkasmātkaṭipradēśāt anantaparimāṇādūrdhvamudgatā yathōditōdarādaya:, adhaśca yathōditadivyapādā: tatraikasminmukhē nētradvayamiti ca na virōdha:. 19 . ēvaṃbhūtaṃ tvāṃ dṛṣṭvā dēvādayōähaṃ ca pravyathitā bhavāma ityāha –
dyāvāpṛthivyōridamantaraṃ hi vyāptaṃ tvayaikēna diśaśca sarvā: .
dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tadēvaṃ lōkatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman . 20 .
dyuśabda: pṛthivīśabdaścōbhau uparitanānāmadhastanānāṃ ca lōkānāṃ pradarśanārthau . dyāvāpṛthivyō: antaramavakāśa: . yasminnavakāsē sarvē lōkāstiṣṭhanti, sarvōäyamavakāśō diśaśca sarvāstvayaikēna vyāptā: . dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tavēdamanantāyāmavistāramatyadbhutamatyugraṃ ca rūpaṃ dṛṣṭvā lōkatrayaṃ pravyathitaṃ yuddhadidṛkṣayā āgatēṣu brahmādidēvāsurapitṛgaṇasiddhagandharvayakṣarākṣasēṣu pratikūlānukūlamadhyastharūpaṃ lōkatrayaṃ sarvaṃ pravyathitamatyantabhītam . mahātmanaparicchēdyamanōvṛttē . ētēṣāmapyarjunasyaiva viśvāśrayarūpa-sākṣātkārasādhanaṃ divyaṃ cakṣurbhagavatā dattam . kimarthamiti cēt, arjunāya svaiśvaryaṃ sarvaṃ pradarśayitum . ata idamucyatē, ‘dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tavēdaṃ lōkatrayaṃ pravyarthitaṃ mahātman‘ iti . 20.
amī hi tvā surasaṅghā viśanti kēcidbhītā: prāñjalayō gṛṇanti .
svastītyuktvā maharṣisiddhasaṅghā: stuvanti tvāṃ stutibhi: puṣkalābhi: .21 .
amī surasaṃghā: utkṛṣṭāstvāṃ viśvāśrayamavalōkya hṛṣṭamanasa: tvan samīpaṃ viśanti . tēṣvēva kēcidatyugramatyadbhutaṃ ca tavākāramālōkya bhītā: prāñjalaya: svajñānānuguṇaṃ stutirūpāṇi vākyāni gṛṇanti uccārayanti . aparē maharṣisaṃghā: siddhasaṃghāśca parāvaratattvayāthātmyavida: svastītyuktvā puṣkalābhirbhavadanurūpābhi: stutibhi: stuvanti . 21 .
rudrādityā vasavō yē ca sādhyā viśvēäśvinau marutaścōṣmapāśca .
gandharvayakṣāsurasiddhasaṅghā vīkṣyantē tvāṃ vismitāścaiva sarvē . 22 .
ūṣmapā: pitara:, ūṣmabhāgā hi pitara: (aṣṭa.1.3.10.61) iti śrutē: . ētē sarvē vismayamāpannāstvāṃ vīkṣantē.22.
rūpaṃ mahattē bahuvaktranētraṃ mahābāhō bahubāhūrupādam .
bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ dṛṣṭvā lōkā: pravyathitāstathāham . 23 .
bahvībhirdaṃṣṭrābhiratibhīṣaṇākāraṃ lōkā: pūrvōktā: pratikūlānukūlamadhyasthāstrividhā: sarva ēva ahaṃ ca tadēvamīdṛśaṃ rūpaṃ dṛṣṭvā atīva vyathitā bhavāma: . 23 .
nabhasspṛśaṃ dīptamanēkavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanētram .
dṛsṭvā hi tvā pravyathitāntarātmā dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇō .24.
namaśśabda: tadakṣarē paramē vyōman (nā), ādityavarṇaṃ tamasa: parastāt (nā), kṣayantamasya rajasa: parākē (yaju.2.2.12.68), yō asyādhyakṣa: paramē vyōman (aṣṭa.2.8.9.6) ityādiśrutisiddhitriguṇaprakṛtyatītaparamavyōmavācī savikārasya prakṛtitattvasya, puruṣasya ca sarvāvasthasya, kṛtsnasyāśrayatayā nabhasspṛśam iti vacanāt dyāvāpṛthivyōridamantaraṃ hi vyāptam iti pūrvōktatvācca. dīptamanēkavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanētraṃ tvāṃ dṛṣṭvā pravyathitāntarātmā atyantabhītamanā: dhṛtiṃ na vindāmi dēhasya dhāraṇaṃ na labhē, manasaścēndriyāṇāṃ ca śamaṃ na labhē . viṣṇō vyāpin! . sarvavyāpinamatimātramatyadbhutamatighōraṃ ca tvāṃ dṛṣṭvā praśithikasarvāvayavō vyākulēndriyaśca bhavāmītyartha: . 24 .
daṃṣṭrākarālāni ca tē mukhāni dṛṣṭvaiva kālānalasannibhāni .
diśō na jānē na labhē ca śarma prasīda dēvēśa jagannivāsa . 25 .
yugāntakālānalavatsarvasaṃhārē pravṛttāni atighōrāṇi tava mukhāni dṛṣṭvā diśō na jānē sukhaṃ ca na labhē . jagatāṃ nivāsa dēvēśa brahmādīnāmīśvarāṇāmapi paramamahēśvara! māṃ prati prasannō bhava . yathāhaṃ prakṛtiṃ gatō bhavāmi, tathā kurvityartha: . 25 .
ēvaṃ sarvasya jagata: svāyattasthitipravṛttitvaṃ darśayan pārthasārathī rājavēṣacchadmanāvasthitānāṃ dhārtarāṣṭrāṇāṃ yaudhiṣṭhirēṣvanupraviṣṭānāṃ ca asurāṃśānāṃ saṃhārēṇa bhūbhārāvataraṇaṃ svamanīṣitaṃ svēnaiva kariṣyamāṇaṃ pārthāya darśayāmāsa . sa ca pārthō bhagavata: srarṣṭtvādikaṃ sarvaiśvaryaṃ sākṣātkṛtya tasminnēva bhagavati sarvātmani dhārtarāṣṭrādīnāmupasaṃhāramanāgatamapi tatprasādalabdhēna divyēna cakṣuṣā paśyannidaṃ cōvāca –
amī ca tvā dhṛtarāṣṭrasya putrā: sarvai: sahaivāvanipālasaṅghai: .
bhīṣmō drōṇa: sūtaputrastathāsau sahāsmadīyairapi yōdhamukhyai: . 26 .
vaktrāṇi tē tvaramāṇā viśanti daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni .
kēcidvilagnā daśanāntarēṣu saṃdṛśyantē cūrṇitairuttamāṅgai: . 27 .
amī dhṛtarāṣṭrasya putrā: duryōdhanādayassarvē bhīṣmō drōṇa: sūtaputra: karṇaśca tatpakṣīyairavanipālasamūhai: sarvai:, asmadīyairapi kaiścidyōdhamukhyaissaha tvaramāṇā daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni tava vaktrāṇi vināśāya viśanti tatra kēciccūrṇitairuttamāṅgairdaśānāntarēṣu vilagnāssaṃdṛśyantē . 26 – 27 .
yathā nadīnāṃ bahavōämbuvēgā: samudramēvābhimukhā dravanti .
tathā tavāmī naralōkavīrā viśanti vaktrāṇyabhivijvalanti . 28 .
yathā pradīptajvalanaṃ pataṅgā viśanti nāśāya samṛddhavēgā: .
tathaiva nāśāya viśanti lōkāstavāpi vaktrāṇi samṛddhavēgā: . 29 .
ētē rājalōkā:, bahavō nadīnāmambupravāhā: samudramiva, pradīptajvalanamiva ca śalabhā:, tava vaktrāṇyabhivijvalanti svayamēva tvaramāṇā ātmanāśāya viśanti . 28 – 29 .
lēlihyasē grasamāna: samantāllōkān samagrān vadanairjvaladbhi: .
tējōbhirāpūrya jagatsamagraṃ bhāsastavōgrā: pratapanti viṣṇō . 30 .
rājalōkān samagrān jvaladbhirvadanairgrasamāna: kōpavēgēna tadrudhirāvasiktamōṣṭhapuṭādikaṃ lēlihyasē puna: punarlēhanaṃ karōṣi . tavātighōrā bhāsa: raśmaya: tējōbhi: svakīyai: prakāśai: jagatsamagramāpūrya pratapanti . 30 .
ākhyāhi mē kō bhavānugrarūpō namōästu tē dēvavara prasīda .
vijñātumicchāmi bhavantamādyaṃ na hi prajānāmi tava pravṛttim . 31 .
darśayātmānamavyayam (4) iti tavairyaṃ niraṅkuśaṃ sākṣātkartuṃ prārthitēna bhavatā niraṅkuśamaiśvaryaṃ darśayatā atighōrarūpamidamāviṣkṛtam . atighōrarūpa: kō bhavān, kiṃ kartuṃ pravṛtta iti bhavantaṃ jñātumicchāmi . tavābhiprētāṃ pravṛttiṃ na jānāmi . ētadākhyāhi mē . namōästu tē dēvavara! prasīda namastēästu sarvēśvara ēvaṃ kartum, anēnābhiprāyēṇēdaṃ saṃhartṛrūpamāviṣkṛtamityuktvā prasannarūpaśca bhava.31.
āśritavātsalyātirēkēṇa viśvaiśvaryaṃ darśayatō bhavatō ghōrarūpāviṣkārē kōäbhiprāya iti pṛṣṭō bhagavān pārthasārathi: svābhiprāyamāha, pārthōdyōgēna vināpi dhārtarāṣṭrapramukhamaśēṣaṃ rājalōkaṃ nihantumahamēva pravṛtta iti jñāpanāya mama ghōrarūpāviṣkāra:, tajjñāpanaṃ ca pārthamudyōjayitumiti .
śrībhagavānuvāca –
kālōäsmi lōkakṣayakṛtpravṛddhō lōkān samāhartumiha pravṛtta: .
ṛtēäpi tvā na bhaviṣyanti sarvē yēävasthitā: pratyanīkēṣu yōdhā: . 32 .
kalayati gaṇayatīti kāla: sarvēṣāṃ dhārtarāṣṭrapramukhānāṃ rājalōkānāmāyuravasānaṃ gaṇayannahaṃ tatkṣayakṛt ghōrarūpēṇa pravṛddhō rājalōkān samāhartumābhimukhyēna saṃhartumiha pravṛttōäsmi . atō matsaṃkalpādēva tvāmṛtēäpi tvadudyōgādṛtēäpi ētē dhārtarāṣṭrapramukhāstava pratyanīkēṣu yēävasthitā yōdhā:, tē sarvē na bhaviṣyanti vinaṅkṣyanti . 32 .
tasmāttvamuttiṣṭha yaśō labhasva jitvā śatrūn bhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham .
mayaivaitē nihatā: pūrvamēva nimittamātraṃ bhava savyasācin . 33 .
tasmāttvaṃ tān prati yuddhāyōttiṣṭha . tān śatrūn jitvā yaśō labhasva dharmyaṃ rājyaṃ ca samṛddhaṃ bhuṅkṣva . mayaivaitē kṛtāparādhā: pūrvamēva nihatā: hananē viniyuktā: . tvaṃ tu tēṣāṃ hananē nimittamātraṃ bhava. mayā hanyamānānāṃ śatrādisthānīyō bhava . savyasācin . ṣaca samavāyē savyēna śarasacanaśīla: savyasācī savyēnāpi karēṇa śarasamavāyakara: karadvayēna yōddhuṃ samartha ityartha: . 33 .
drōṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca karṇaṃ tathānyānapi yōdhamukhyān .
mayā hatāṃstvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā: yudhyasva jētāsi raṇē sapatnān . 34 .
drōṇabhīṣmakarṇādīn kṛtāparādhatayā mayaiva hananē viniyuktān tvaṃ jahi tvaṃ hanyā: . ētān gurūn bandhūṃśca anyānapi bhōgasaktān kathaṃ haniṣyāmīti mā vyathiṣṭhā: tānuddiśya dharmādharmabhayēna bandhusnēhēna kāruṇyēna ca mā vyathāṃ kṛthā: . yatastē kṛtāparādhā mayaiva hananē viniyuktā:, atō nirviśaṅkōyudhyasva. raṇē sapatnān jētāsi jēṣyasi . naitēṣāṃ vadhē nṛśaṃsatāgandha: api tu jaya ēva labhyata ityartha: .34.
sañjaya uvāca –
ētacchrutvā vacanaṃ kēśavasya kṛtāñjalirvēpamāna: kirīṭī .
namaskṛtvā bhūya ēvāha kṛṣṇaṃ sagadgadaṃ bhītabhīta: praṇamya . 35 .
ētadaśritavātsalyajaladhē: kēśavasya vacanaṃ śrutvā arjunastasmai namaskṛtya bhītabhītō bhūyastaṃ praṇamya kṛtāñjalirvēpamāna: kirīṭī sagadgadamāha . 35 .
sthānē hṛṣīkēśa tava prakīrtyā jagatprahṛṣyatyanurajyatē ca .
rakṣāṃsi bhītāni diśō dravanti sarvē namasyanti ca siddhasaṅghā: . 36 .
sthānē yuktam. yadētadyuddhadidṛkṣayāgatamaśēṣadēvagandharvasiddhayakṣavidyādharakinnara-kiṃpuruṣādikaṃ jagat, tvatprasādāttvāṃ sarvēśvaramavalōkya tava prakīrtyā sarvaṃ prahṛṣyati, anurajyatē ca, yacca tvāmavalōkya rakṣāṃsi bhītāni sarvā diśa: pradravanti, sarvē siddhasaṃghā: siddhādyanukūlasaṃghā: namasyanti ca tadētatsarvaṃ yuktamiti pūrvēṇa saṃbandha: . 36 .
yuktatāmēvōpapādayati –
kasmācca tē na namēranmahātman garīyasē brahmaṇōäpyādikartrē .
mahātman, tē tubhyaṃ garīyasē brahmaṇa: hiraṇyagarbhasyāpi ādibhūtāya kartrē hiraṇyagarbhādaya: kasmāddhētōrna namaskuryu: .
ananta dēvēśa jagannivāsa tvamakṣaraṃ sadasattatparaṃ yat . 37 .
ananta dēvēśa jagannivāsa tvamēvākṣaram . na kṣaratītyakṣaraṃ jīvātmatattvam . na jāyatē mriyatē vā vipaścit (ka.u.2.18) ityādiśrutisiddhō jīvātmā hi na kṣarati. sadasacca tvamēva sadasacchabdanirdiṣṭaṃ kāryakāraṇabhāvēnāvasthitaṃ prakṛtitattvaṃ, nāmarūpavibhāgavattayā kāryāvasthaṃ sacchabdanirdiṣṭaṃ tadanarhātayā kāraṇāvasthamasacchabdanirdiṣṭaṃ ca tvamēva . tatparaṃ yattasmātprakṛtē: prakṛtisaṃbandhinaśca jīvātmana: paramanyanmuktātmatattvaṃ yat, tadapi tvamēva . 37 .
tvamādidēva: puruṣa: purāṇastvamasya viśvasya paraṃ nidhānam .
atastvamādidēva:, puruṣa: purāṇa:, tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam . nidhīyatē tvayi viśvaṃ iti tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam viśvasya śarīrabhūtasyātmatayā paramādhārabhūtastvamēvētyartha: .37.
vēttāsi vēdyaṃ ca paraṃ ca dhāma tvayā tataṃ viśvamanantarūpa . 38 .
jagati sarvō vēditā vēdyaṃ ca sarvaṃ tvamēva . ēvaṃ sarvātmatayāvasthitastvamēva paraṃ ca dhāma sthānam prāpyasthānamityartha: . tvayā tataṃ viśvamanantarūpa . tvayātmatvēna viśvaṃ cidacinmiśraṃ jagattataṃ – vyāptam . 38 .
atastvamēva vāyvādiśabdavācya ityāha –
vāyuryamōägnirvaruṇaśśaśāṅka: prajāpatistvaṃ prapitāmahaśca .
sarvēṣāṃ prapitāmahastvamēva pitāmahādayaśca . sarvasāṃ prajānāṃ pitara: prajāpataya:, prajāpatīnāṃ pitā hiraṇyagarbha: prajānāṃ pitāmaha:, hiraṇyagarbhasyāpi pitā tvaṃ prajānāṃ prapitāmaha: . pitāmahādīnāmātmatayā tattacchabdavācyastvamēvētyartha: . 39 .
atyadbhutākāraṃ bhagavantaṃ dṛṣṭvā harṣōtphullanayanōätyantasādhvasāvanata: sarvatō namaskarōti .
namō namastēästu sahasrakṛtva: punaśca bhūyōäpi namō namastē . 39 .
nama: purastādatha pṛṣṭhatastē namōästu tē sarvata ēva sarva .
anantavīryāmitavikramastvaṃ sarvaṃ samāpnōṣi tatōäsi sarva: . 40 .
amitavīrya, aparimitaparākramastvaṃ sarvātmatayā samāpnōṣi tata: sarvōäsi . yatastvaṃ sarvaṃ cidacidvastujātamātmatayā samāpnōṣi, ata: sarvasya cidacidvastujātasya tvaccharīratayā tvatprakāratvātsarvaprakārastvamēva sarvaśabdavācyōäsītyartha: . tvamakṣaraṃ sadasat (37), vāyuryamōägni: (37) ityādisarvasāmānādhikaraṇyanirdēśasyātmatayā vyāptirēva hēturiti suvyaktamuktam, tvayā tataṃ viśvamanantarūpa (38), sarvaṃ samāpnōṣi tatōäsi sarva: iti ca . 40 .
sakhēti matvā prasabhaṃ yaduktaṃ hē kṛṣṇa hē yādava hē sakhēti .
ajānatā mahimānaṃ tavēmaṃ mayā pramādātpraṇayēna vāpi . 41 .
yaścāpahāsārthamasatkṛtōäsi vihāraśayyāsanabhōjanēṣu .
ēkōätha vāpyacyuta tatsamakṣaṃ tatkṣāmayē tvāmahamapramēyam . 42 .
tavānantavīryatvāmitavikramatvasarvāntarātmatvasraṣṭṛtvādikō yō mahimā, tamimamajānatā mayā pramādānmōhāt, praṇayēna ciraparicayēna vā sakhēti mama vayasya: iti matvā, hē kṛṣṇa, hē yādava, hē sakhā iti tvayi prasabhaṃ vinayāpētaṃ yaduktaṃ, yacca prihāsārthaṃ sarvadaiva satkārārhāstvamasatkṛtōäsi, vihāraśayyāsanabhōjanēṣu ca sahakṛtēṣu ēkāntē va: samakṣaṃ vā yadasatkṛtōäsi tatsarvaṃ tvāmapramēyamahaṃ kṣāmayē . 41 – 42 .
pitāsi lōkasya carācarasya tvamasya pūjyaśca guru garīyān .
na tvatsamōästyabhyadhika: kutōänyō lōkatrayēäpyapratimaprabhāva . 43 .
apratimaprabhāva! tvamasya sarvasya carācarasya lōkasya pitāsi . asya lōkasya guruścāsi atastvamasya carācarasya lōkasya garīyān pūjyatama: . na tvatsamōästyabhyadhika: kutōänya: lōkatrayēäpi tvadanya: kāruṇyādinā kēnāpi guṇēna na tvatsamōästi . kutōäbhyadhika:? . 43 .
tasmātpraṇamya praṇidhāya kāryaṃ prasādayē tvāmahamīśamīḍyam .
pitēva putrasya sakhēva sakhyu: priya: priyāyārhāsi dēva sōḍhum . 44 .
yasmāttvaṃ sarvasya pitā pūjyatamō guruśca kāruṇyādiguṇaiśca sarvādhikōäsi, tasmāttvāmīśamīḍyaṃ praṇamya praṇidhāya ca kāyaṃ, prasādayē yathā kṛtāparādhasyāpi putrasya, yathā ca sakhyu:, praṇāmapūrvaṃ prārthita: pitā vā sakhā vā prasīdati tathā tvaṃ paramakāruṇika: priyāya mē sarvaṃ sōḍhumarhāsi . 44 .
adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣitōäsmi dṛṣṭvā bhayēna ca pravyathitaṃ manō mē .
tadēva mē darśaya dēva rūpaṃ prasīda dēvēśa jagannivāsa . 45 .
adṛṣṭapūrvam atyadbhutamatyugraṃ ca tava rūpaṃ dṛṣṭvā hṛṣitōäsmi prītōäsmi . bhayēna pravyathitaṃ ca mē mana: . atastadēva tava suprasannaṃ rūpaṃ mē darśaya . prasīda dēvēśa jagannivāsa mayi prasādaṃ kuru, dēvānāṃ brahmādīnāmapīśa, nikhilajagadāśrayabhūta . 45 .
kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastamicchāmi tvāṃ draṣṭumahaṃ tathaiva .
tēnaiva rūpēṇa caturbhujēna sahasrabāhō bhava viśvamūrtē . 46 .
tathaiva pūrvavat, kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastaṃ tvāṃ draṣṭumicchāmi . atastēnaiva pūrvasiddhēna caturbhujēna rūpēṇa yuktō bhava . sahasrabāhō viśvamūrtē idānīṃ sahasrabāhutvēna viśvaśarīratvēna dṛśyamānarūpastvaṃ tēnaiva rūpēṇa yuktō bhavētyartha: . 46 .
śrībhagavānuvāca
mayā prasannēna tavārjunēdaṃ rūpaṃ paraṃ darśitamātmayōgāt .
tējōmayaṃ viśvamanantamādyaṃ yanmē tvadanyēna na dṛṣṭapūrvam . 47 .
yanmē tējōmayaṃ tējasāṃ rāśi: viśva! viśvātmabhūtam, anantamantarahitam pradarśanārthamidam ādimadhyāntarahitam ādyaṃ madvyatiriktasya kṛtsnasyādibhūtam, tvadanyēna kēnāpi na dṛṣṭapūrvaṃ rūpam tadidaṃ prasannēna mayā madbhaktāya tē darśitam ātmayōgādatmanassatyasaṃkalpatvayōgāt . 47 .
ananyabhaktivyatiriktai: sarvairapyupāyairyathāvadavasthitōähaṃ draṣṭuṃ na śakya ityāha –
na vēdayajñādhyayanairna dānairna ca kriyābhirna tapōbhirugrai: .
ēvaṃrūpaśśakya ahaṃ nṛlōkē draṣṭuṃ tvadanyēna kurupravīra . 48 .
ēvaṃrūpō yathāvadavathitōähaṃ mayi bhaktimatastvattōänyēna ēkāntabhaktirahitēna kēnāpi puruṣēṇa vēdayajñādibhi: kēvalairdraṣṭuṃ na śakya: . 48 .
mā tē vyathā mā ca vimūḍhabhāvō dṛṣṭvā rūpaṃ ghōramīdṛṅmamēdam .
vyapētabhī: prītamanā: punastvaṃ tadēva mē rūpamidaṃ prapaśya . 49 .
īdṛśaghōrarūpadarśanēna tē yā vyathā, yaśca vimūḍhabhāvō vartatē, tadubhayaṃ mā bhūt tvayā abhyastapūrvamēva saumyaṃ rūpaṃ darśayāmi, tadēvēdaṃ mama rūpaṃ prapaśya . 49 .
sañjaya uvāca –
ityarjunaṃ vāsudēvastathōktvā svakaṃ rūpaṃ darśayāmāsa bhūya: .
āśvāsayāmāsa ca bhītamēnaṃ bhūtvā punassaumyavapurmahātmā . 50 .
ēvaṃ pāṇḍutanayaṃ bhagavān vasudēvasūnuruktvā bhūya: svakīyamēva caturbhujaṃ rūpaṃ darśayāmāsa aparicitarupadarśanēna bhītamēnaṃ punarapi paricitasaumyavapurbhūtvā āśvāsayāmāsa ca, mahātmā satyasaṅkalpa:. asya sarvēśvarasya paramapuruṣasya parasya brahmaṇō jagadupakṛtimartyasya vasudēvasūnōścaturbhujamēva svakīyaṃ rūpam kaṃsādbhītavasudēvaprārthanēna ākaṃsavadhādbhujadvayamupasaṃhṛtaṃ paścādāviṣkṛtaṃ ca . jātōäsi dēva dēvēśa śaṅkhacakragadādhara . divyaṃ rūpamidaṃ dēva prasādēnōpsaṃhara . ….. upasaṃhara viśvātman rūpamētaccaturbhujam (vi.pu.5.3.13) iti hi prārthitam . śiśupālasyāpi dviṣatōänavaratabhāvanāviṣayaścaturbhujamēva vasudēvasūnō rūpam, udārapīvaracaturbāhuṃ śaṅkhacakragadādharam (vi.pu.4.15.13) iti . ata: pārthēnātra tēnaiva rūpēṇa caturbhujēnētyucyatē . 50 .
arjuna uvāca
dṛṣṭvēdaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana .
idānīmasmi saṃvṛtta: sacētā: prakṛtiṃ gata: . 51 .
anavadhikātiśayasaundaryasaukumāryalāvaṇyādiyuktaṃ tavaivāsādhāraṇaṃ manuṣyatvasaṃsthāna-saṃsthitamatisaumyamidaṃ tava rūpaṃ dṛṣṭvā idānīṃ sacētāssaṃvṛttōäsmi prakṛtiṃ gataśca . 51 .
śrībhagavānuvāca
sudurdarśamidaṃ rūpaṃ dṛṣṭavānasi yanmama .
dēvā apyasya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇa: . 52 .
mama idaṃ sarvasya praśāsanēävasthitaṃ sarvāsrayaṃ sarvakāraṇabhūtaṃ rūpaṃ yaddṛṣṭavānasi, tatsudurdarśaṃ na kēnāpi draṣṭuṃ śakyam . asya rūpasya dēvā api nityaṃ darśanakāṅkṣiṇa:, na tu dṛṣṭavanta: . 52 . kuta ityatra āha –
nāhaṃ vēdairna tapasā na dānēna na cējyayā .
śakya ēvaṃvidhō draṣṭuṃ dṛṣṭavānasi māṃ yathā . 53 .
bhaktyā tvananyayā śakya ahamēvaṃvidhōärjuna .
jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvēna pravēṣṭuṃ ca parantapa . 54 .
vēdairadhyāpanapravacanādhyayanaśravaṇajapaviṣayai:, yāgadānahōmatapōbhiśca madbhaktivirahitai: kēvalai: yathāvadavasthitōähaṃ draṣṭumaśakya: . ananyayā tu bhaktyā tattvataśśāstrairjñātuṃ tattvatassākṣātkartuṃ, tattvata: pravēṣṭuṃ ca śakya: . tathā ca śruti:, nāyamātmā pravacanēna labhyō na mēdhayā na bahunā śrutēna . yamēvaiṣa vṛṇutē tēna labhyastasyaiṣa ātmā vivṛṇutē tanūṃ svām (kaṭha. 2.23) iti . 53 – 54 .
matkarmakṛnmatparamō madbhaktassaṅgavarjita: .
nirvairassarvabhūtēṣu ya: sa māmēti pāṇḍava . 55 .
iti śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu ……..viśvarūpasandarśanayōgō nāma ēkādaśōädhyāya: . 11.
vēdādhyayanādīni sarvāṇi karmāṇi madārādhanarūpāṇīti ya: karōti, sa matkarmakṛt . matparama: sarvēṣāmārambhāṇāmahamēva paramōddēśyō yasya, sa matparama: . madbhakta: atyarthamatpriyatvēna matkīrtanastuti-dhyānārcanapraṇāmādibhirvinā ātmadhāraṇamalabhamānō madēkaprayōjanatayā ya: satataṃ tāni karōti, sa madbhakta: . saṅgavarjita: madēkapriyatvēnētarasaṅgamasahamāna: . nirvairassarvabhūtēṣu matsaṃślēṣaviyōgaikasukha-du:khasvabhāvatvāt svadu:khasya svāparādhananimittatvānusaṃdhānācca sarvabhūtānāṃ paramapuruṣaparatantratvānusaṃdhānācca sarvabhūtēṣu vairanimittābhāvāttēṣu nirvaira: . ya ēvaṃ bhūta:, sa māmiti māṃ yathāvadavasthitaṃ prāpnōti nirastāvidyādyaśēṣadōṣagandhō madēkānubhavō bhavatītyartha: . 55 .
. iti śrībhagavadrāmānujaviracitē śrīmadgītābhāṣyē ēkādaśōädhyāya: . 11.
