bhagavadrāmānujaviracitaṃ
śrīmadgītābhāṣyam
aṣṭādaśōädhyāyaḥ
atītēnādhyāyadvayēna abhyudayaniśśrēyasasādhanabhūtaṃ vaidikamēva yajñatapōdānādikaṃ karma, nānyat vaidikasya ca karmaṇassāmānyalakṣaṇaṃ praṇavānvaya: tatra mōkṣābhyudayasādhanayōrbhēda: tatsacchabdanirdēśyatvēna mōkṣasādhanaṃ ca karma phalābhisandhirahitaṃ yajñādikam tadārambhaśca sattvōdrēkādbhavati sattvavṛddhiśca sāttvikāhārasēvayā ityuktam . anantaraṃ mōkṣasādhanatayā nirdiṣṭayōstyāgasaṃnyāsayōraikyam, tyāgasya ca svarūpam, bhagavati sarvēśvarē ca sarvakarmaṇāṃ kartṛtvānusandhānam, sattvarajastamasāṃ kāryavarṇanēna sattvaguṇasyāvaśyōpādēyatvam, svavarṇōcitānāṃ karmaṇāṃ paramapuruṣārādhanabhūtānāṃ paramapuruṣaprāptinirvartanaprakāra:, kṛtsnasya gītāśāstrasya sārārthō bhaktiyōga ityētē pratipādyantē . tatra tāvattyāgasaṃnyāsayōrpṛthaktvaikatva-nirṇayāya svarūpanirṇayāya cārjuna: pṛcchati –
arjuna uvāca saṃnyāsasya mahābāhō tattvamicchāmi vēditum .
tyāgasya ca hṛṣīkēśa pṛthakkēśiniṣūdana . 18.1 .
tyāgasaṃnyāsau hi mōkṣasādhanatayā vihitau, na karmaṇā na prajayā dhanēna tyāgēnaikē amṛtatvamānaśu: vēdāntavijñānasuniścitārthāssaṃnyāsayōgādyatayaśśuddhasattvā: . tē brahmalōkē tu parāntakālē parāmṛtātparimucyanti sarvē (nā) ityādiṣu . asya saṃnyāsasya tyāgasya ca tattvaṃ yāthātmyaṃ pṛthakvēditumicchāmi. ayamabhiprāya: kimētau saṃnyāsatyāgaśabdau pṛthagarthau, utaikārthavēva yadā pṛthagarthau, tadā anayō: pṛthaktvēna svarūpaṃ vēditumicchāmi ēkatvēäpi tasya svarūpaṃ vaktavyamiti . 1 .
athānayōrēkamēva svarūpam, taccēdṛśamiti nirṇētuṃ vādivipratipattiṃ darśayanśrībhagavānuvāca –
śrībhagavānuvāca
kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ saṃnyāsaṃ kavayō vidu: .
sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhustyāgaṃ vicakṣaṇā: . 2 .
kēcana vidvāṃsa: kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ svarūpatyāgaṃ saṃnyāsaṃ vidu: . kēcicca vicakṣaṇā: nityānāṃ naimittikānāṃ ca kāmyānāṃ sarvēṣāṃ karmaṇāṃ phalatyāga ēva mōkṣaśāstrēṣu tyāgaśabdārtha iti prāhu:. tatra śāstrīyatyāga: kāmyakarmasvarūpaviṣaya: sarvakarmaphalaviṣaya iti vivādaṃ pradarśayanēkatra saṃnyāsaśabdamitaratra tyāgaśabdaṃ prayuktavān . atastyāgasaṃnyāsaśabdayōḥ ēkārthatvamaṅgīkṛtamiti jñāyatē. tathā niścayaṃ śṛṇu mē tatra tyāgē bharatasattama (4) iti tyāgaśabdēnaiva nirṇayavacanāt, niyatasya tu saṃnyāsa: karmaṇō nōpapadyatē . mōhāttasya parityāga: tāmasa: parikīrtita: . (7) aniṣṭamiṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇa: phalam . bhavatyatyāgināṃ prētya na tu saṃnyāsināṃ kvacit . (12) iti parasparaparyāyatādarśanācca tayōrēkārthatvamaṅgīkṛtaṃ iti niścīyatē . 2 .
tyājyaṃ dōṣavadityēkē karma prāhurmanīṣiṇa: .
yajñadānatapa:karma na tyājyamiti cāparē . 3 .
ēkē manīṣiṇa: kāpilā: vaidikāśca tanmatānusāriṇa: rāgādidōṣavadbandhakatvātsarvaṃ yajñādikaṃ karma mumukṣuṇā tyājyamiti prāhu:; aparē paṇḍitā: yajñādikaṃ karma na tyājyamiti prāhu:.3.
niścayaṃ śṛṇu mē tatra tyāgē bharatasattama .
tyāgō hi puruṣavyāghra trividhassaṃprakīrtita: . 4 .
tatra ēvaṃ vādivipratipannē tyāgē tyāgaviṣayaṃ niścayaṃ mattaśśṛṇu tyāga: kriyamāṇēṣvēva vaidikēṣu karmasu phalaviṣayatayā, karmaviṣayatayā, kartṛtvaviṣayatayā ca pūrvamēva hi mayā trividhassaṃprakīrtita:, mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacētasā . nirāśīrnirmamō bhūtvā yuddhyasva vigatajvara: (3.30) iti. karmajanyaṃ svargādikaṃ phalaṃ mama na syāditi phalatyāga: madīyaphalasādhanatayā madīyamidaṃ karmēti karmaṇi mamatāyā: parityāga: karmaviṣayastyāga: sarvēśvarē kartṛtvānusaṃdhānēnātmana: kartṛtātyāga: kartṛtvaviṣayastyāga:.4.
yajñadānatapa:karma na tyājyaṃ kāryamēva tat .
yajñadānatapa:prabhṛti vaidikaṃ karma mumukṣuṇā na kadācidapi tyājyam, api tu ā prayāṇādaharaha: kāryamēva . 4 . kuta: ?
yajñō dānaṃ tapaścaiva pāvanāni manīṣiṇām . 5 .
yajñadānatapa:prabhṛtīni varṇāśramasaṃbandhīni karmāṇi manīṣiṇāṃ mananaśīlānāṃ pāvanāni . mananamupāsanam mumukṣūṇāṃ yāvajjīvamupāsanaṃ kurvatāmupāsananiṣpattivirōdhiprācīna-karmavināśanānītyartha: . 5 .
ētānyapi tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca .
kartavyānīti mē pārtha niścitaṃ matamuttamam . 6 .
yasmānmanīṣiṇāṃ yajñadānatapa:prabhṛtīni pāvanāni, tasmādupāsanavadētānyapi yajñādikarmāṇi madārādhanarūpāṇi, saṅgam karmaṇi mamatāṃ phalāni ca tyaktvā aharaharāprayāṇādupāsananivṛttayē mumukṣuṇā kartavyānīti mama niścitamuttamaṃ matam . 6 .
niyatasya tu saṃnyāsa: karmaṇō nōpapadyatē .
mōhāttasya parityāgastāmasa: parikīrtita: . 7 .
niyatasya nityanaimittikasya mahāyajñādē: karmaṇa: saṃnyāsa: tyāgō nōpapadyatē, śarīrayātrāpi ca tē na prasiddhyēdakarmaṇa: (3.8) iti śarīrayātrāyā ēvāsiddhē:, śarīrayātrā hi yajñaśiṣṭāśanēna nirvartyamānā samyagjñānāya prabhavati anyathā, tē tvaghaṃ bhuñjatē pāpā: (3.13) ityayajñaśiṣṭāgharūpāśanāpyāyanaṃ manasō viparītajñānāya bhavati . annamayaṃ hi sōmya mana: (chā.6.5.4) ityannēna hi mana āpyāyatē . āhāraśuddhau sattvaśuddhissattvaśuddhau dhruvā smṛti: . smṛtilambhē sarvagranthīnāṃ vipramōkṣa: . (chā.7.26.2) iti brahmasākṣātkārarūpaṃ jñānamāhāraśuddhyāyattaṃ śrūyatē . tasmānmahāyajñādinityanaimittikaṃ karma ā prayāṇādbrahmajñānāyaivōpādēyamiti tasya tyāgō nōpapadyatē . ēvaṃ jñānōtpādina: karmaṇō bandhakatvamōhātparityāgastāmasa: parikīrtita: . tamōmūlastyāgastāmasa: . tama:kāryājñānamūlatvēna tyāgasya tamōmūlatvam . tamō hyajñānasya mūlaṃ, pramādamōhau tamasō bhavatōäjñānamēva ca (14.17) ityatrōktam . ajñānaṃ tu jñānavirōdhi viparītajñānam tathā ca vakṣyatē, adharmaṃ dharmamiti yā manyatē tamasāvṛtā . sarvārthān viparītāṃśca buddhi: sā pārtha tāmasī (32) iti. atō nityanaimittikādē: karmaṇastyāgō viparītajñānamūla ēvētyartha: . 7.
du:khamityēva ya: karma kāyaklēśabhayāttyajēt .
sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhēt . 8 .
yadyapi paraṃparayā mōkṣasādhanabhūtaṃ karma, tathāpi du:khātmakadravyārjanasādhyatvāt bahvāyāsarūpatayā kāyaklēśakaratvācca manasōävasādakaramiti tadbhītyā yōganiṣpattayē jñānābhyāsa ēva yatanīya iti . yō mahāyajñādyāśramakarma parityajēt, sa rājasaṃ rajōmūlaṃ tyāgaṃ kṛtvā tadayathāvasthitaśāstrārtharūpamiti jñānōtpattirūpaṃ tyāgaphalaṃ na labhatē ayathāvatprajānāti buddhissā pārtha rājasī (31) iti hi vakṣyatē . na hi karma dṛṣṭadvārēṇa mana:prasādahētu:, api tu bhavagatprasādadvārēṇa . 8 .
kāryamityēva yatkarma niyataṃ kriyatēärjuna .
saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva, sa tyāga: sāttvikō mata: . 9 .
nityanaimittikamahāyajñādivarṇāśramavihitaṃ karma madārādhanarūpatayā kāryaṃ svayaṃprayōjanamiti matvā saṅgaṃ karmaṇi mamatāṃ phalaṃ ca tyaktvā yatkriyatē, sa tyāga: sāttvikō mata:, sa sattvamūla:, yathāvasthitaśāstrārthajñānamūla ityartha: . sattvaṃ hi yathāvasthitavastujñānaṃ utpādayatītyuktam, sattvātsaṃjāyatē jñānam (14.17) iti . vakṣyatē ca, pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākāryaṃ bhayābhayē . bandhaṃ mōkṣaṃ ca yā vētti buddhi: sā pārtha sāttvikī. (30) iti .
na dvēṣṭyakuśalaṃ karma kuśalē nānuṣajjatē .
tyāgī sattvasamāviṣṭō mēdhāvī cchinnasaṃśaya: . 10 .
ēvaṃ sattvasamāviṣṭō mēdhāvī yathāvasthitatattvajñāna:, tata ēva cchinnasaṃśaya:, karmaṇi saṅgaphalakartṛtvatyāgī, na dvēṣṭyakuśalaṃ karma śukalē ca karmaṇi nānuṣajjatē . akuśalaṃ karma aniṣṭaphalam, kuśalaṃ ca karma iṣṭarūpasvargaputrapaśvannādyādiphalam . sarvasmin karmaṇi mamatārahitatvāt, tyaktabrahmavyatiriktasarvaphalatvāt, tyaktakartṛtvācca tayō: kriyamāṇayō: prītidvēṣau na karōti . aniṣṭaphalaṃ pāpaṃ karmātra prāmādikamabhiprētam nāviratō duścaritānnāśāntō nāsamāhita: . nāśāntamānasō vāpi prajñānēnainamāpnuyāt . iti duścaritāviratērjñānōtpattivirōdhitvaśravaṇāt. ata: karmaṇi kartṛtvasaṅgaphalānāṃ tyāga: śāstrīyatyāga:, na karmasvarūpatyāga: . 10 .
tadāha
na hi dēhabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇyaśēṣata: .
yastu karmaphalatyāgī sa tyāgītyabhidhīyatē . 11 .
na hi dēhabhṛtā dhriyamāṇaśarīrēṇa karmāṇyaśēṣatastyaktuṃ śakyam dēhadhāraṇārthānāmaśanapānādīnāṃ tadanubandhināṃ ca karmaṇāmavarjanīyatvāt . tadarthaṃ ca mahāyajñādyanuṣṭhānamavarjanīyam . yastu tēṣu mahāyajñādikarmasu phalatyāgī sa ēva, tyāgēnaikē amṛtatvamānaśu: (19) ityādiśāstrēṣu tyāgītyabhidhīyatē . phalatyāgīti pradarśanārthaṃ phalakartṛtvakarmasaṅgānāṃ tyāgīti trividha: saṃprakīrtita: (4) iti prakramāt . 11 .
nanu karmāṇyagnihōtradarśapūrṇamāsajyōtiṣṭōmādīni, mahāyajñādīni ca svargādiphalasaṃbandhitayā śāstrairvidhīyantē nityanaimittikānāmapi prājāpatyaṃ gṛhasthānām (vi.pu.1.5.38) ityādiphalasaṃbandhitayaiva hi cōdanā . ata: tattatphalasādhanasvabhāvatayāvagatānāṃ karmaṇāmanuṣṭhānē, bījāvāpādīnāmiva, anabhisaṃhitaphalasyāpi iṣṭāniṣṭarūpaphalasaṃbandha: avarjanīya: . atō mōkṣavirōdhiphalatvēna mumukṣuṇā na karmānuṣṭhēyamityata uttaramāha –
aniṣṭamiṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇa: phalam .
bhavatyatyāgināṃ prētya na tu saṃnyāsināṃ kvacit . 12 .
aniṣṭaṃ narakādiphalam, iṣṭaṃ svargādi, miśramaniṣṭasaṃbhinnaṃ putrapaśvannādyādi ētattrividhaṃ karmaṇa: phalam, atyāgināṃ kartṛtvamamatāphalatyāgarahitānāṃ prētya bhavati . prētya karmānuṣṭhānōttarakālamityartha:. na tu saṃnyāsināṃ kvacit na tu kartṛtvādiparityāgināṃ kvacidapi mōkṣavirōdhi phalaṃ bhavati . ētaduktaṃ bhavati yadyapyagnihōtramahāyajñādīni tānyēva, tathāpi jīvanādhikārakāmādhikārayōriva mōkṣādhikārē ca viniyōgapṛthaktvēna parihriyatē . mōkṣaviniyōgaśca, tamētaṃ vēdānuvacanēna brāhmaṇā vividiṣanti yajñēna dānēna tapasānāśakēna (bṛ.6.4.22) ityādibhiriti . tadēvaṃ kriyamāṇēṣvēva karmasu kartṛtvādiparityāga: śāstrasiddhi: saṃnyāsa: sa ēva ca tyāga ityukta: .12.
idānīṃ bhagavati puruṣōttamē antaryāmiṇi kartṛtvānusaṃdhānēna ātmani akartṛtvānusaṃdhānaprakāramāha, tata ēva phalakarmaṇōrapi mamatāparityāgō bhavatīti . paramapuruṣō hi svakīyēna jīvātmanā svakīyaiśca karaṇakalēvaraprāṇai: svalīlāprayōjanāya karmāṇyārabhatē . atō jīvātmagataṃ kṣunnivṛttyādikamapi phalam, tatsādhanabhūtaṃ ca karma paramapuruṣasyaiva .
pañcaitāni mahābāhō kāraṇāni nibōdhē mē .
sāṃkhyē kṛtāntē prōktāni siddhayē sarvakarmaṇām . 13 .
sāṃkhyā buddhi:, sāṃkhyē kṛtāntē yathāvasthitatattvaviṣayayā vaidikyā buddhyā anusaṃhitē nirṇayē sarvakarmaṇāṃ siddhayē utpattayē, prōktāni pañcaitāni kāraṇāni nibōdhē mē mama sakāśādanusaṃdhatsva . vaidikī hi buddhi: śarīrēndriyaprāṇajīvātmōpakaraṇaṃ paramātmānamēva kartāramavadhārayati, ya ātmani tiṣṭhanātmanōäntarō yamātmā na vēda yasyātmā śarīraṃ ya ātmānamantarō yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛta: (bṛ.5.7.22) , anta:praviṣṭa: śāstā janānāṃ sarvātmā (ya.yā.3.11.2) ityādiṣu .13.
tadidamāha –
adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham .
vividhā ca pṛthakcēṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam . 14 .
śarīravāṅmanōbhiryatkarma prārabhatē nara: .
nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaitē tasya hētava: . 15 .
nyāyyē śāstrasiddhē, viparītē pratiṣiddhē vā sarvasmin karmaṇi śarīrē, vācikē, mānasē ca pañcaitē hētava: . adhiṣṭhānaṃ śarīram adhiṣṭhīyatē jīvātmanēti mahābhūtasaṃghātarūpaṃ śarīramadhiṣṭhānam . tathā kartā jīvātmā asya jīvātmanō jñātṛtvaṃ kartṛtvaṃ ca, jñōäta ēva (bra.sū.2.3.19) iti kartā śāstrārthavattvāt (bra.sū.2.3.33) iti ca sūtrōpapāditam . karaṇaṃ ca pṛthagvidham vākpāṇipādādipañcakaṃ samanaskaṃ karmēndriyaṃ pṛthagvidhaṃ karmaniṣpattau pṛthagvyāpāram . vividhā ca pṛthakcēṣṭā . cēṣṭāśabdēna pañcātmā vāyurabhidhīyatē tadvṛttivācinā śarīrēndriyadhāraṇasya prāṇāpānādibhēdabhinnasya vāyō: pañcātmanō vividhā ca cēṣṭā vividhā vṛtti:. daivaṃ caivātra pañcamam atra karmahētukalāpē daivaṃ pañcamam paramātmā antaryāmī karmaniṣpattau pradhānahēturityartha:. uktaṃ hi, sarvasya cāhaṃ hṛdi sanniviṣṭō matta: smṛtirjñānamapōhanaṃ ca (15.15) iti . vakṣyati ca, īśvara: sarvabhūtānāṃ hṛddēśēärjuna tiṣṭhati . bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā. (61) iti . paramātmāyattaṃ ca jīvātmana: kartṛtvam, parāttu tacchrutē: (bra.sū.2.3.40) ityādyupapāditam . nanvēvaṃ paramātmāyattē jīvātmana: kartṛtvē jīvātmā karmaṇyaniyōjyō bhavatīti vidhiniṣēdhaśāstrāṇyanarthakāni syu: . idamapi cōdyaṃ sūtrakārēṇa parihṛtam, kṛtaprayatnāpēkṣastu vihitapratiṣiddhāvaiyārthyādibhya: (bra.sū.2.3.41) iti . ētaduktaṃ bhavati – paramātmanā dattaistadādhāraiśca karaṇakalēbarādibhistadāhitaśaktibhi: svayaṃ ca jīvātmā tadādhārastadāhitaśaktissan karmaniṣpattayē svēcchayā karaṇādyadhiṣṭhānākāraṃ prayatnaṃ cārabhatē tadantaravasthita: paramātmā svānumatidānēna taṃ pravartayatīti jīvasyāpi svabuddhyaiva pravṛttihētutvamasti yathā gurutaraśilāmahīruhādicalanādiphalapravṛttiṣu bahupuruṣasādhyāsu bahūnāṃ hētutvaṃ vidhiniṣēdhabhāktvaṃ cēti . 14-15.
tatraivaṃ sati kartāramātmānaṃ kēvalaṃ tu ya: .
paśyatyakṛtabuddhitvānna sa paśyati durmati: . 16 .
ēvaṃ vastuta: paramātmānumatipūrvakē jīvātmana: kartṛtvē sati, tatra karmaṇi kēvalamātmānamēva kartāraṃ ya: paśyati, sa durmati: viparītamati: akṛtabuddhitvādaniṣpanna-yathāvasthitavastubuddhitvānna paśyati na yathāvasthitaṃ kartāraṃ paśyati.16.
yasya nāhaṃkṛtō bhāvō buddhiryasya na lipyatē .
hatvāpi sa imāṃllōkānna hanti na nibadhyatē . 17 .
paramapuruṣakartṛtvānusaṃdhānēna yasya bhāva: kartṛtvaviṣayō manōvṛttiviśēṣa: nāhaṃkṛta: nāhamabhimānakṛta:. ahaṃ karōmīti jñānaṃ yasya na vidyata ityartha: . buddhiryasya na lipyatē asmin karmaṇi mama kartṛtvābhāvādētatphalaṃ na mayā saṃbadhyatē, na ca madīyaṃ karmēti yasya buddhirjāyata ityartha: . sa imān lōkān yuddhē hatvāpi tānna nihanti na kēvalaṃ bhīṣmādīnityartha: . tatastēna yuddhākhyēna karmaṇā na nibadhyatē . tatphalaṃ nānubhavatītyartha: .17.
sarvamidamakartṛtvādyanusandhānaṃ sattvaguṇavṛddhyaiva bhavatīti sattvasyōpādēyatājñāpanāya karmaṇi sattvādiguṇakṛtaṃ vaiṣamyaṃ prapañcayiṣyan karmacōdanāprakāraṃ tāvadāha –
jñānaṃ jñēyaṃ parijñātā trividhā karmacōdanā .
kāraṇaṃ karma kartēti trividha: karmasaṃgraha: . 18 .
jñānaṃ kartavyakarmaviṣayaṃ jñānam, jñēyaṃ ca kartavyaṃ karma, parijñātā tasya bōddhēti trividhā karmacōdanā. bōdhabōddhavyabōddhṛyuktō jyōtiṣṭōmādikarmavidhirityartha: . tatra bōddhavyarūpaṃ karma trividhaṃ saṃgṛhyatē karaṇaṃ karma kartēti . karaṇaṃ sādhanabhūtaṃ dravyādikam karma yāgādikam kartā anuṣṭhātēti . 18.
jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhēdata: .
prōcyatē guṇasaṃkhyānē yathāvacchṛṇu tānyapi . 19 .
kartavyakarmaviṣayaṃ jñānam, anuṣṭhīyamānaṃ ca karma, tasyānuṣṭhātā ca sattvādiguṇabhēdatastrividhaiva prōcyatē guṇasaṃkhyānē guṇakāryagaṇanē . yathāvacchṛṇu tānyapi tāni guṇatō bhinnāni jñānādīni yathāvacchṛṇu . 19 .
sarvabhūtēṣu yēnaikaṃ bhāvamavyayamīkṣatē .
avibhaktaṃ vibhaktēṣu tajjñānaṃ viddhi sāttvikam . 20 .
brāhmaṇakṣatriyabrahmacārigṛhasthādirūpēṇa vibhaktēṣu sarvēṣu bhūtēṣu karmādhikāriṣu yēna jñānēnaikamātmākhyaṃ bhāvaṃ, tatrāpyavibhaktaṃ brāhmaṇatvādyanēkākārēṣvapi bhūtēṣu sitadīrghādi-vibhāgavatsu jñānākārē ātmani vibhāgarahitam, avyayaṃ vyayasvabhāvēṣvapi brāhmaṇādiśarīrēṣu avyayamavikṛtaṃ phalādisaṅgānarhaṃ ca karmādhikāravēlāyāmīkṣatē, tajjñānaṃ sāttvikaṃ viddhi . 20 .
pṛthaktvēna tu yajjñānaṃ nānābhāvān pṛthagvidhān .
vētti sarvēṣu bhūtēṣu tajjñānaṃ viddhi rājasam . 21 .
sarvēṣu bhūtēṣu brāhmaṇādiṣu brāhmaṇādyākārapṛthaktvēnātmākhyānapi bhāvānnānābhūtān sitadīrghādipṛthaktvēna ca pṛthagvidhān phalādisaṃyōgayōgyān karmādhikāravēlāyāṃ yajjñānaṃ vētti, tajjñānaṃ rājasaṃ viddhi .21.
yattu kṛtsnavadēkasmin kāryē saktamahētukam .
atattvārthavadalpaṃ ca tattāmasamudāhṛtam . 22 .
yattu jñānam, ēkasmin kāryē ēkasmin kartavyē karmaṇi prētabhūtagaṇādyārādhanarūpē atyalpaphalē kṛtsnaphalavatsaktam, ahētukaṃ vastutastvakṛtsnaphalavattayā tathāvidhasaṅgahēturahitamatattvārthavatpūrvavadēvātmani pṛthaktvādiyuktatayā mithyābhūtārthaviṣayam, atyalpaphalaṃ ca prētabhūtādyārādhanaviṣayatvādalpaṃ ca, tajjñānaṃ tāmasamudāhṛtam . 22 . ēvaṃ kartavyakarmaviṣayajñānasyādhikāravēlāyāmadhikāryaṃśēna guṇatastraividhyamuktvā anuṣṭhēyasya karmaṇō guṇatastraividhyamāha –
niyataṃ saṅgarahitamarāgadvēṣata: kṛtam .
aphalaprēpsunā karma yattatsāttvikamucyatē . 23 .
niyataṃ svavarṇāśramōcitam, saṅgarahitaṃ kartṛtvādisaṅgarahitam, arāgadvēṣata: kṛtaṃ kīrtirāgādakīrtidvēṣācca na kṛtam adambhēna kṛtamityartha: aphalaprēpsunā aphalābhisandhinā kāryamityēva kṛtaṃ yatkarma, tatsāttvikamucyatē . 23 .
yattu kāmēpsunā karma sāhaṅkārēṇa vā puna: .
kriyatē bahulāyāsaṃ tadrājasamudāhṛtam . 24 .
yattu puna: kāmēpsunā phalaprēpsunā sāhaṃkārēṇa vā vāśabdaścārthē kartṛtvābhimānayuktēna ca, bahulāyāsaṃ yatkarma kriyatē, tadrājasaṃ bahulāyāsamidaṃ karma mayaiva kriyata ityēvaṃrūpābhimānayuktēna yatkarma kriyatē, tadrājasamityartha: . 24 .
anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsāmanavēkṣya ca pauruṣam .
mōhādārabhyatē karma yattattāmasamucyatē . 25 .
kṛtē karmaṇyanubadhyamānaṃ du:khamanubandha: kṣaya: karmaṇi kriyamāṇē arthavināśa: hiṃsā tatra prāṇipīḍā pauruṣamātmana: karmasamāpanasāmarthyam ētāni anavēkṣya avimṛśya, mōhātparamapuruṣakartṛtvājñānādyatkarmārabhyatē, tattāmasamucyatē . 25 .
muktasaṅgōänahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvita: .
siddhyasiddhyōrnirvikāra: kartā sāttvika ucyatē. 26 .
muktasaṅga: phalasaṅgarahita: anahaṃvādī kartṛtvābhimānarahita:, dhṛtyutsāhasamanvita: ārabdhē karmaṇi yāvatkarmasamāptyavarjanīyadu:khadhāraṇaṃ dhṛti: utsāha: udyuktacētastvam tābhyāṃ samanvita:, siddhyasiddhyōrnirvikāra: yuddhādau karmaṇi tadupakaraṇabhūtadravyārjanādiṣu ca siddhyasiddhyōravikṛtacitta: kartā sāttvika ucyatē . 26 .
rāgī karmaphalaprēpsurlubdhō hiṃsātmakōäśuci: .
harṣaśōkānvita: kartā rājasa: parikīrtita: . 27 .
rāgī yaśōärthī, karmaphalaprēpsu: karmaphalārthī lubdha: karmāpēkṣitadravyavyayasvabhāvarahita:, hiṃsātmaka: parān pīḍayitvā tai: karma kurvāṇa:, aśuci: karmāpēkṣitaśuddhirahita:, harṣaśōkānvita: yuddhādau karmaṇi jayādisiddhyasiddhyōrhārṣaśōkānvita: kartā rājasa: parikīrtita: . 27 .
ayukta: prākṛta: stabdha: śaṭhō naikṛtikōälasa: .
viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyatē . 28 .
ayukta: śāstrīyakarmāyōgya:, vikarmastha:, prākṛta: anadhigatavidya:, stabdha: anārambhaśīla:, śaṭha: abhicārādikarmaruci:, naikṛtika: vañcanapara:, alasa: ārabdhēṣvapi karmasu mandapravṛtti:, viṣādī atimātrāvasādaśīla: dīrghasūtrī abhicārādikarma kurvan parēṣu dīrghakālavartyanarthaparyālōcanaśīla:, ēvaṃbhūtō ya: kartā, sa tāmasa: . 18.28 .
ēvaṃ kartavyakarmaviṣayajñānē kartavyē ca karmaṇi anuṣṭhātari ca guṇatastraividhyamuktam idānīṃ sarvatattvasarvapuruṣārthaniścayarūpāyā buddhērdhṛtēśca guṇatastraividhyamāha –
buddhērbhēdaṃ dhṛtēścaiva guṇatastrividhaṃ śṛṇu .
prōcyamānamaśēṣēṇa pṛthaktvēna dhanaṃjaya . 29 .
buddhi: vivēkapūrvakaṃ niścayarūpaṃ jñānam, dhṛti: ārabdhāyā: kriyāyā vighnōānipātēäpi dhāraṇam, tayōssattvādiguṇatastrividhaṃ bhēdaṃ pṛthaktvēna prōcyamānaṃ yathāvacchṛṇu . 29 .
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākāryē bhayābhayē .
bandhaṃ mōkṣaṃ ca yā vētti buddhi: sā pārtha sāttvikī . 30 .
pravṛtti: abhyudayasādhanabhūtō dharma:, nivṛtti: mōkṣasādhanabhūta:, tavubhau yathāvasthitau yā buddhirvētti kāryākāryē sarvavarṇānāṃ pravṛttinivṛttidharmayōranyataraniṣṭhānāṃ dēśakālāvasthāviśēṣēṣu ‘idaṃ kāryam, idamakāryam‘ iti yā vētti bhayābhayē śāstrātivṛttirbhayasthānaṃ tadanuvṛttirabhayasthānam, bandhaṃ mōkṣaṃ ca saṃsārayāthātmyaṃ tadvigamayāthātmyaṃ ca yā vētti sā sāttvikī buddhi: . 30 .
yathā dharmamadharmaṃ ca kāryaṃ cākāryamēva ca .
ayathāvatprajānāti buddhi: sā pārtha rājasī . 31 .
yathā pūrvōktaṃ dvividhaṃ dharmaṃ tadviparītaṃ ca tanniṣṭhānāṃ dēśakālāvasthādiṣu kāryaṃ cākāryaṃ ca yathāvanna jānāti, sā rājasī buddhi: . 31 .
adharmaṃ dharmamiti yā manyatē tamasāvṛtā .
sarvārthān viparītāṃśca buddhi: sā pārtha tāmasī . 32 .
tāmasī tu buddhi: tamasāvṛtā satī sarvārthān viparītānmanyatē . adharmaṃ dharmaṃ, dharmaṃ cādharmaṃ, santaṃ cārthamasantam, asantaṃ cārthaṃ santaṃ, paraṃ ca tattvamaparam, aparaṃ ca tattvaṃ param . ēvaṃ sarvaṃ viparītaṃ manyata ityartha: . 32 .
dhṛtyā yayā dhārayatē mana:prāṇēndriyakriyā: .
yōgēnāvyabhicāriṇyā dhṛti: sā pārtha sāttvikī . 33 .
yayā dhṛtyā yōgēnāvyabhicāriṇyā mana:prāṇēndriyāṇāṃ kriyā: puruṣō dhārayatē yōga: mōkṣasādhanabhūtaṃ bhagavadupāsanam yōgēna prayōjanabhūtēnāvyabhicāriṇyā yōgōddēśēna pravṛttāstatsādhanabhūtā mana:prabhṛtīnāṃ kriyā: yayā dhṛtyā dhārayatē, sā sāttvikītyartha: . 33 .
yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayatēärjuna .
prasaṅgēna phalākāṅkṣī dhṛti: sā pārtha rājasī . 34 .
phalākāṅkṣī puruṣa: prakṛṣṭasaṅgēna dharmakāmārthān yayā dhṛtyā dhārayatē, sā rājasī . dharmakāmārthaśabdēna tatsādhanabhūtā mana:prāṇēndriyakriyā lakṣyantē . phalākāṅkṣītyatrāpi phalaśabdēna rājasatvāddharmakāmārthā ēva vivakṣitā: . atō dharmakāmārthāpēkṣayā mana:prabhṛtīnāṃ kriyā yayā dhṛtyā dhārayatē, sā rājasītyuktaṃ bhavati . 34 .
yayā svapnaṃ bhayaṃ śōkaṃ viṣādaṃ madamēva ca .
na vimuñcati durmēdhā dhṛti: sā pārtha tāmasī . 35 .
yayā dhṛtyā .svapnaṃ nidrām . madaṃ viṣayānubhavajanitaṃ madam . svapnamadavuddiśya pravṛttā mana:prāṇādīnāṃ kriyā: durmēdhā na vimuñcati dhārayati . bhayaśōkaviṣādaśabdāśca bhayaśōkādidāyiviṣayaparā: tatsādhanabhūtāśca mana:prāṇādikriyā yayā dhārayatē, sā dhṛtistāmasī . 35 .
sukhaṃ tvidānīṃ trividhaṃ śṛṇu mē bharatarṣabha .
pūrvōktā: sarvē jñānakarmakartrādayō yacchēṣabhūtā:, tacca sukhaṃ guṇatastrividhamidānīṃ śṛṇu .
abhyāsādramatē yatra du:khāntaṃ ca nigacchati . 36 .
yattadagrē viṣamiva pariṇāmēämṛtōpamam .
tatsukhaṃ sāttvikaṃ prōktamātmabuddhiprasādajam . 37 .
yasmin sukhē cirakālābhyāsātkramēṇa niratiśayāṃ ratiṃ prāpnōti, du:khāntaṃ ca nigacchati nikhilasya sāṃsārikasya du:khasyāntaṃ nigacchati . tadēva viśinaṣṭi yattatsukham, agrē yōgōpakramavēlāyāṃ bahvāyāsasādhyatvādviviktasvarūpasyānanubhūtatvācca viṣamiva du:khamiva bhavati, pariṇāmēämṛtōpamam . pariṇāmē vipākē abhyāsabalēna viviktātmasvarūpāvirbhāvē amṛtōpamaṃ bhavati, tacca ātmabuddhiprasādajamātmaviṣayā buddhi: ātmabuddhi:, tasyā: nivṛttasakalētaraviṣayatvaṃ prasāda:, nivṛttasakalētaraviṣayabuddhyā viviktasvabhāvātmānubhavajanitaṃ sukhamamṛtōpamaṃ bhavati tatsukhaṃ sāttvikaṃ prōktam . 37 .
viṣayēndriyasaṃyōgādyattadagrēämṛtōpamam .
pariṇāmē viṣamiva tatsukhaṃ rājasaṃ smṛtam . 38 .
agrē anubhavavēlāyāṃ viṣayēndriyasaṃyōgādyattadamṛtamiva bhavati, pariṇāmē vipākē viṣayāṇāṃ sukhatānimittakṣudādau nivṛttē tasya ca sukhasya nirayādinimittatvādviṣamiva pītaṃ bhavati, tatsukhaṃ rājasaṃ smṛtam . 38 .
yadagrē cānubandhē ca sukhaṃ mōhanamātmana: .
nidrālasyapramādōtthaṃ tattāmasamudāhṛtam .39 .
yatsukhamagrē cānubandhē ca anubhavavēlāyāṃ vipākē ca ātmanō mōhanaṃ mōhahēturbhavati mōhōätra yathāvasthitavastvaprakāśōäbhiprēta: nidrālasyapramādōtthaṃ nidrālasyapramādajanitam, nidrādayō hyanubhavavēlāyāmapi mōhahētava: . nidrāyā mōhahētutvaṃ spṛṣṭam . ālasyamindriyavyāpāramāndyam . indriyavyāpāramāndyē ca jñānamāndyaṃ bhavatyēva . pramāda: kṛtyānavadhānarūpa iti tatrāpi jñānamāndyaṃ bhavati . tataśca tayōrapi mōhahētutvam . tatsukhaṃ tāmasamudāhṛtam . atō mumukṣuṇā rajastamasī abhibhūya sattvamēvōpādēyamityuktaṃ bhavati . 39 . na tadasti pṛthivyāṃ vā divi dēvēṣu vā puna: .
sattvaṃ prakṛtijairmuktaṃ yadēbhi: syāttribhirguṇai: . 40 .
pṛthivyāṃ manuṣyādiṣu divi dēvēṣu vā prakṛtisaṃsṛṣṭēṣu brahmādiṣu sthāvarāntēṣu prakṛtijairēbhistribhirguṇairmuktaṃ yatsattvaṃ prāṇijātam, na tadasti . 40 .
tyāgēnaikē amṛtatvamānaśu: ityādiṣu mōkṣasādhanatayā nirdiṣṭastyāga: saṃnyāsaśabdārthādananya: sa ca kriyamāṇēṣvēva karmasu kartṛtvatyāgamūla: phalakarmaṇōstyāga: kartṛtvatyāgaśca paramapuruṣē kartṛtvānusaṃdhānēnētyuktam . ētatsarvaṃ sattvaguṇavṛddhikāryamiti sattvōpādēyatājñāpanāya sattvarajastamasāṃ kāryabhēdā: prapañcitā: . idānīmēvaṃbhūtasya mōkṣasādhanatayā kriyamāṇasya karmaṇa: paramapuruṣārādhanavēṣatāṃ tathānuṣṭhitasya ca karmaṇastatprāptilakṣaṇaṃ phalaṃ pratipādayituṃ brāhmaṇādyadhikāriṇāṃ svabhāvānubandhisattvādiguṇabhēdabhinnaṃ vṛttyā saha kartavyakarmasvarūpamāha –
brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca paraṃtapa .
karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavairguṇai: . 41 .
brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ svakīyō bhāva: svabhāva: brāhmaṇādijanmahētubhūtaṃ prācīnakarmētyartha: tatprabhavā: sattvādayō guṇā: . brāhmaṇasya svabhāvaprabhavō rajastamōäbhibhavēnōdbhūta: sattvaguṇa: kṣatriyasya svabhāvaprabhava: tamassattvābhibhavēnōdbhūtō rajōguṇa: vaiśyasya svabhāvaprabhava: sattva-rajōäbhibhavēna alpōdriktastamōguṇa: śūdrasya svabhāvaprabhavastu rajassattvābhibhavēnātyudriktaḥ tamōguṇa: . ēbhi: svabhāvaprabhavairguṇai: saha pravibhaktāni karmāṇi śāstrai: pratipāditāni . brāhmaṇādaya ēvaṃguṇakā:, tēṣāṃ caitāni karmāṇi, vṛttayaścaitā iti hi vibhajya pratipādayanti śāstrāṇi . 41 .
śamō damastapaśśaucaṃ kṣāntirārjavamēva ca .
jñānaṃ vijñānamāstikyaṃ brāhmaṃ karma svabhāvajam . 42 .
śama: bāhyēndriyaniyamanam dama: anta:karaṇaniyamanam tapa: bhōganiyamanarūpa: śāstrasiddha: kāyaklēśa: śaucaṃ śāstrīyakarmayōgyatā kṣānti: parai: pīḍyamānasyāpyavikṛtacittatā ārjavaṃ parēṣu manōänurūpaṃ bāhyacēṣṭāprakāśanam jñānaṃ parāvaratattvayāthātmyajñānam vijñānaṃ paratattvagatāsādhāraṇaviśēṣaviṣayaṃ jñānam āstikyaṃ vaidikasya kṛtsnasya satyatāniścaya: prakṛṣṭa: kēnāpi hētunā cālayitumaśakya ityartha: . bhagavān puruṣōttamō vāsudēva: parabrahmaśabdābhidēyō nirastanikhiladōṣagandha: svābhāvikānavadhikātiśaya-jñānaśaktyādyasaṅkhyēyakalyāṇaguṇagaṇō nikhilavēdavēdāntavēdya: sa ēva nikhilajagadēkakāraṇaṃ nikhilajagadādhārabhūta: nikhilasya sa ēva pravartayitā tadārādhanabhūtaṃ ca vaidikaṃ kṛtsnaṃ karma taistairārādhitō dharmārthakāmamōkṣākhyaṃ phalaṃ prayacchatītyasyārthasya satyatāniścaya āstikyam vēdaiśca sarvairahamēva vēdya: (15.15), ahaṃ sarvasya prabhavō mattassarvaṃ pravartatē (10.8), mayi sarvamidaṃ prōtam (7.7), bhōktāraṃ yajñatapasāṃ ….. jñātvā māṃ śāntimṛcchati (5.29), matta: parataraṃ nānyatkiñcidasti dhanañjaya (7.7), yata: pravṛttirbhūtānāṃ yēna sarvamidaṃ tatam . svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṃ vindati mānava: (18.46), yō māmajamanādiṃ ca vētti lōkamahēśvaram (10.3) iti hyucyatē. tadētadbrāhmaṇasya svabhāvajaṃ karma .42.
śairyaṃ tējō dhṛtirdākṣyaṃ yuddhē cāpyapalāyanam .
dānamīśvarabhāvaśca kṣātraṃ karma svabhāvajam . 43 .
śairyaṃ yuddhē nirbhayapravēśasāmarthyam, tēja: parairanabhibhavanīyatā, dhṛti: ārabdhē karmaṇi vighnōpanipātēäpi tatsamāpanasāmarthyam, dākṣyaṃ sarvakriyānirvṛttisāmarthyam, yuddhē cāpyapalāyanaṃ yuddhē cātmamaraṇaniścayēäppi anirvartanam dānamātmīyasya dhanasya parasvatvāpādanaparyantastyāga: īśvarabhāva: svavyatiriktasakalajana-niyamanasāmarthyam ētatkṣatriyasya svabhāvajaṃ karma . 43 .
kṛṣigōrakṣyavāṇijyaṃ vaiśyaṃ karma svabhāvajam .
kṛṣi: satyōtpādanaṃ karṣaṇam . gōrakṣyaṃ paśupālanamityartha: . vāṇijyaṃ dhanasañcayahētubhūtaṃ krayavikrayātmakaṃ karma . ētadvaiśyasya svabhāvajaṃ karma .
paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam . 44 .
pūrvavarṇatrayaparicaryārūpaṃ śūdrasya svabhāvajaṃ karma . tadētaccaturṇā varṇānāṃ vṛttibhissaha kartavyānāṃ śāstravihitānāṃ yajñādikarmaṇāṃ pradarśanārthamuktam . yajñādayō hi trayāṇāṃ varṇānāṃ sādhāraṇā: . śamādayōäpi trayāṇāṃ varṇānāṃ mumukṣūṇāṃ sādhāraṇā: . brāhmaṇasya tu sattvōdrēkasya svābhāvikatvēna śamadamādaya: sukhōpādānā iti kṛtvā tasya śamādaya svabhāvajaṃ karmētyuktam . kṣatriyavaiśyayōstu svatō rajastama:pradhānatvēna śamadamādayō du:khōpādānā iti kṛtvā na tatkarmētyuktam . brāhmaṇasya vṛttiryājanādhyāpanapratigrahā: kṣatriyasya janapadaparipālanam vaiśyasya ca kṛṣyādayō yathōktā: śūdrasya tu kartavyaṃ vṛttiśca pūrvavarṇatrayaparicaryaiva.
svē svē karmaṇyabhiratassaṃsiddhiṃ labhatē nara: .
svakarmaniratassiddhiṃ yathā vindati tacchṛṇu . 45 .
svē svē yathōditē karmaṇyabhiratō nara: saṃsiddhiṃ paramapadaprāptiṃ labhatē . svakarmaniratō yathā siddhiṃ vindati paramapadaṃ prāpnōti, tathā śṛṇu . 45 .
yata: pravṛttirbhūtānāṃ yēna sarvamidaṃ tatam .
svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṃ vindati mānava: . 46 .
yatō bhūtānāmutpattyādikā pravṛtti:, yēna ca sarvamidaṃ tatam, svakarmaṇā taṃ māmindrādyantarātmatayāvasthitaṃ abhyarcya matprasādānmatprāptirūpāṃ siddhiṃ vindati mānava: . matta ēva sarvamutpadyatē, mayā ca sarvamidaṃ tatamiti pūrvamēvōktam, ahaṃ kṛtsnasya jagata: prabhava: pralayastathā . matta: parataraṃ nānyatkiṃcidasti dhanañjaya . (7.6), mayā tatamidaṃ sarvaṃ jagadavyaktamūrtinā (9.4), mayādhyakṣēṇa prakṛti: sūyatē sacarācaram (9.10), ahaṃ sarvasya prabhavō mattassarvaṃ pravartatē (10.7) ityādiṣu . 46 .
śrēyān svadharmō viguṇa: paradharmātsvanuṣṭhitāt .
ēvaṃ tyaktakartṛtvādikō madārādhanarūpa: svadharma: . svēnaivōpādātuṃ yōgyō dharma: prakṛtisaṃsṛṣṭēna hi puruṣēṇēndriyavyāpārarūpa: karmayōgātmakō dharma: sukarō bhavati . ata: karmayōgākhya: svadharmō viguṇōäpi paradharmāt indriyajayanipuṇapuruṣadharmājjñānayōgātsakalēndriya-niyamanarūpatayā sapramādātkadācitsvanuṣṭhitāt śrēyān . tadēvōpapādayati –
svabhāvaniyataṃ karma kurvannāpnōti kilbiṣam . 47 .
prakṛtisaṃsṛṣṭasya puruṣasya indriyavyāpārarūpatayā svabhāvata ēva niyatatvātkarmaṇa:, karma kurvan kilbiṣaṃ saṃsāraṃ na prāpnōti apramādatvātkarmaṇa: . jñānayōgasya sakalēndriyaniyamanasādhyatayā sapramādatvāttanniṣṭhastu pramādātkilbiṣaṃ pratipadyētāpi . 47 .
ata: karmaniṣṭhaiva jyāyasīti tṛtīyādhyāyōktaṃ smārayati –
sahajaṃ karma kauntēya sadōṣamapi na tyajēt .
sarvārambhā hi dōṣēṇa dhūmēnāgnirivāvṛtā: . 48 .
ata: sahajatvēna sukaramapramādaṃ ca karma sadōṣaṃ sadu:khamapi na tyajēt jñānayōgayōgyōäpi karmayōgamēva kurvītētyartha: . sarvārambhā:, karmārambhā: jñānārambhāśca hi dōṣēṇa du:khēna dhūmēnāgnirivāvṛtā:. iyāṃstu viśēṣa: karmayōga: sukarōäpramādaśca, jñānayōgastadviparīta: iti . 48 .
asaktabuddhissarvatra jitātmā vigataspṛha: .
naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ saṃnyāsēnādhigacchati . 49 .
sarvatra phalādiṣu asaktabuddhi:, jitātmā jitamanā:, paramapuruṣakartṛtvānusaṃdhānēnātmakartṛtvē vigataspṛha:, ēvaṃ tyāgādananyatvēna nirṇītēna saṃnyāsēna yukta: karma kurvan paramāṃ naiṣkarmyasiddhimadhigacchati paramāṃ dhyānaniṣṭhāṃ jñānayōgasyāpi phalabhūtamadhigacchatītyartha: . vakṣyamāṇadhyānayōgāvāptiṃ sarvēndriyakarmōparatirūpāmadhigacchati.49.
siddhiṃ prāptō yathā brahma tathāpnōti nibōdha mē .
samāsēnaiva kauntēya niṣṭhā jñānasya yā parā . 50 .
siddhiṃ prāpta: āprayāṇādaharaharanuṣṭhīyamānakarmayōganiṣpādyadhyānasidddhiṃ prāpta:, yathā yēna prakārēṇa vartamānō brahma prāpnōti, tathā samāsēna mē nibōdha . tadēva brahma viśēṣyatē niṣṭhā jñānasya yā parēti . jñānasya dhyānātmakasya yā parā niṣṭhā paramaprāpyamityartha: . 50 .
buddhyā viśuddhayā yuktō dhṛtyātmānaṃ niyamya ca .
śabdādīn viṣayāṃstyaktvā rāgadvēṣau vyudasya ca . 51 .
viviktasēvī laghvāśī yatavākkāyamānasa: .
dhyānayōgaparō nityaṃ vairāgyaṃ samupāśrita: . 52 .
ahaṅkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krōdhaṃ parigraham .
vimucya nirmamaśśāntō brahmabhūyāya kalpatē . 53 .
buddhyā viśuddhayā yathāvasthitātmatattvaviṣayayā yukta:, dhṛtyā ātmānaṃ niyamya ca viṣayavimukhīkaraṇēna yōgayōgyaṃ mana: kṛtvā, śabdādīn viṣayān tyaktvā asannihitān kṛtvā, tannimittau ca rāgadvēṣau vyudasya, viviktasēvī sarvairdhyānavirōdhibhirviviktē dēśē vartamāna:, laghvāśī atyaśanānaśanarahita:, yatavākkāyamānasa: dhyānābhimukhīkṛtakāyavāṅmanōvṛtti:, dhyānayōgaparō nityam ēvaṃbhūtassanā prāyāṇāt aharahardhyānayōgapara:, vairāgyaṃ samupāśrita: dhyēyatattvavyatiriktaviṣayadōṣāvamarśēna tatra tatra virāgatāṃ vardhayan, ahaṃkāram anātmani ātmābhimānaṃ, balaṃ tadvṛddhihētubhūtavāsanabalaṃ, tannimittaṃ darpaṃ kāmaṃ krōdhaṃ parigrahaṃ vimucya, nirmama: sarvēṣvanātmīyēṣvātmīyabuddhirahita:, śānta: ātmānubhavaikasukha:, ēvaṃbhūtō dhyānayōgaṃ kurvan brahmabhūyāya kalpatē sarvabandhavinirmuktō yathāvasthitamātmānamanubhavatītyartha:. 51 -53. brahmabhūta: prasannātmā na śōcati na kāṅkṣati .
samassarvēṣu bhūtēṣu madbhaktiṃ labhatē parām . 54 .
brahmabhūta: āvirbhūtāparicchinnajñānaikākāramacchēṣataikasvabhāvātmasvarūpa:, itastvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi mē parām (7.5) iti hi svaśēṣatōktā . prasannātmā klēśakarmādibhirakaluṣasvarūpō madvyatiriktaṃ na kaṃcana bhūtaviśēṣaṃ prati śōcati na kiṃcana kāṅkṣati api tu madvyatiriktēṣu sarvēṣu bhūtēṣu anādaraṇīyatāyāṃ samō nikhilaṃ vastujātaṃ tṛṇavanmanyamānō madbhaktiṃ labhatē parāṃ mayi sarvēśvarē nikhilajagadudbhavasthiti-pralayalīlē nirastasamastahēyagandhēänavadhikātiśayāsaṃkhyēyakalyāṇaguṇagaṇaikatānē lāvaṇyāmṛtasāgarē śrīmati puṇḍarīkanayanē svasvāmini atyarthapriyānubhavarūpāṃ parāṃ bhaktiṃ labhatē . 54 .
tatphalamāha –
bhaktyā māmabhijānāti yāvān yaścāsmi tattvata: .
tatō māṃ tattvatō jñātvā viśatē tadanantaram . 55 .
svarūpata: svabhāvataśca yōäham guṇatō vibhūtitōäpi yāvāṃścāham, taṃ māmēvaṃrūpayā bhaktyā tattvatōäbhijānāti māṃ tattvatō jñātvā tadanantaram tattvajñānānantaraṃ tata: bhaktita: māṃ viśatē praviśati. tattvatassvarūpasvabhāvaguṇavibhūtidarśanōttarakālabhāvinyā anavadhikātiśayabhaktyā māṃ prāpnōtītyartha:. atra tata iti prāptihētutayā, nirdiṣṭā bhaktirēvābhidhīyatē bhaktyā tvananyayā śakya: (11.54) iti tasya ēva tattvata: pravēśahētutvābhidhānāt . 55 .
ēvaṃ varṇāśramōcitanityanaimittikakarmaṇāṃ parityaktaphalādikānāṃ paramapuruṣārādhanarūpēṇa anuṣṭhitānāṃ vipāka ukta: . idānīṃ kāmyānāmapi karmaṇāmuktēnaiva prakārēṇānuṣṭhitānāṃ sa ēva vipāka ityāha –
sarvakarmāṇyapi sadā kurvāṇō madvyapāśraya: .
matprasādādavāpnōti śāśvataṃ padamavyayam . 56 .
na kēvalaṃ nityanaimittikāni karmāṇi, api tu sarvāṇi kāmyānyapi karmāṇi, madvyāśraya: mayi saṃnyastakartṛtvādika: kurvāṇō matprasādācchāśvataṃ padamavyayamavikalaṃ prāpnōti . padyatē gamyata iti padam māṃ prāpnōtītyartha: . 56 .
yasmādēvam, tasmāt
cētasā sarvakarmāṇi mayi saṃnyasya matpara: .
buddhiyōgamupāśritya maccittassatataṃ bhava . 57 .
cētasā ātmanō madīyatvamanniyāmyatvabuddhyā . uktaṃ hi, mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacētasā (3.30) iti . sarvakarmāṇi sakartṛkāṇi sārādhyāni mayi saṃnyasya, matpara: ahamēva phalatayā prāpya ityanusaṃdhāna:, karmāṇi kurvanimamēva buddhiyōgamupāśritya satataṃ maccittō bhava .57.
maccitta: sarvadurgāṇi matprasādāttariṣyasi .
atha cēttvamahaṃkārānna śrōṣyasi vinaṅkṣyasi . 58 .
ēvaṃ maccitta: sarvakarmāṇi kurvan sarvāṇi sāṃsārikāṇi durgāṇi matprasādādēva tariṣyasi . atha tvamahaṃkārādahamēva kṛtyākṛtyaviṣayaṃ sarvaṃ jānāmīti bhāvānmaduktaṃ na śrōṣyasi cēt, vinaṅkṣyasi vinaṣṭō bhaviṣyasi . na hi kaścinmadvyatirikta: kṛtsnasya prāṇijātasya kṛtyākṛtyayōrjñātā praśāsitā vāsti . 58 .
yadyahaṅkāramāśritya na yōtsya iti manyasē .
mithyaiṣa vyavasāyastē prakṛtistvāṃ niyōkṣyati . 59 .
yadi ahaṃkāramātmani hitāhitajñānē svātantryābhimānamāśritya manniyōgamanādṛtya na yōtsya iti manyasē, ēṣa tē svātantryavyavasāyō mithyā bhaviṣyati yata: prakṛtistvāṃ yuddhē niyōkṣyati matsvātantryōdvignaṃ tvāmajñaṃ prakṛtirniyōkṣati . 59 . tadupapādayati –
svabhāvajēna kauntēya nibaddha: svēna karmaṇā .
kartuṃ nēcchasi yanmōhātkariṣyasyavaśōäpi tat . 60 .
svabhāvajaṃ hi kṣatriyasya karma śauryam . svabhāvajēna śauryākhyēna svēna karmaṇā nibaddha:, tadēvāvaśa:, parairdharṣaṇamasahamānastvamēva tadyuddhaṃ kariṣyasi, yadidānīṃ mōhādajñānātkartuṃ nēcchasi . 60 .
sarvaṃ hi bhūtajātaṃ sarvēśvarēṇa mayā pūrvakarmānuguṇyēna prakṛtyanuvartanē niyamitam tacchṛṇu .
īśvara: sarvabhūtānāṃ hṛddēśēärjuna tiṣṭhati .
bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā . 61 .
īśvara: sarvaniyamanaśīlō vāsudēva: sarvabhūtānāṃ hṛddēśē sakalapravṛttimūlajñānōdayapradēśē tiṣṭhati . kathaṃ kiṃ kurvaṃstiṣṭhati ? yantrārūḍhāni sarvabhūtāni māyayā bhrāmayan . svēnaiva nirmitaṃ dēhēndriyāvasthaṃ prakṛtyākhyaṃ yantramārūḍhāni sarvabhūtāni svakīyayā sattvādiguṇamayyā māyayā guṇānuguṇaṃ pravartayaṃstiṣṭhatītyartha:. pūrvamapyētaduktam, sarvasya cāhaṃ hṛdi sanniviṣṭō matta: smṛtirjñānamapōhanaṃ ca (15.15) iti mattassarvaṃ pravartatē iti ca . ya ātmani tiṣṭhan (bṛ.5.7.22) ityādikā śrutiśca . 61 .
ētanmāyānivṛttihētumāha –
tamēva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvēna bhārata .
tatprasādātparāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam . 62 .
yasmādēvam, tasmāttamēva sarvasya praśāsitāram, āśritavātsalyēna tvatsārathyēävasthitam, itthaṃ kuru iti ca śāsitāraṃ sarvabhāvēna sarvātmanā śaraṇaṃ gaccha . sarvātmanānuvartasva . anyathāpi tanmāyāprēritēnājñēna tvayā yuddhādikaraṇamavarjanīyam . tathā sati naṣṭō bhaviṣyasi . atastaduktaprakārēṇa yuddhādikaṃ kurvityartha: . ēvaṃ kurvāṇastatprasādātparāṃ śāntiṃ sarvakarmabandhōpaśamaṃ śāśvataṃ ca sthānaṃ prāpsyasi . yadabhidhīyatē śrutiśatai:, tadviṣṇō: paramaṃ padaṃ sadā paśyanti sūraya: (pu), tē ha nākaṃ mahimāna: sacantē yatra pūrvē sādhyā: santi dēvā: (pu), yatra ṛṣaya: prathamajā yē purāṇā: (yaju.4.7.13) , parēṇa nākaṃ nihitaṃ guhāyām, yōäsyādhyakṣa: paramē vyōman (tai.brā.2.8.9), atha yadata: parō divō jyōtirdīpyatē (chā.3.13.7) , sōädhvana: pāramāpnōti tadviṣṇō: paramaṃ padam (kaṭha.3.9) ityādibhi: .
iti tē jñānamākhyātaṃ guhyādguhyataraṃ mayā .
vimṛśyaitadaśēṣēṇa yathēcchasi tathā kuru . 63 .
iti ēvaṃ tē mumukṣubhiradhigantavyaṃ jñānaṃ sarvasmādguhyādguhyataraṃ karmayōgaviṣayaṃ jñānayōgaviṣayaṃ bhaktiyōgaviṣayaṃ ca sarvamākhyātam . ētadaśēṣēṇa vimṛśya svādhikārānurūpaṃ yathēcchasi, tathā kuru karmayōgaṃ jñānayōgaṃ bhaktiyōgaṃ vā yathēṣṭamātiṣṭhētyartha: . 63 .
sarvaguhyatamaṃ bhūya: śṛṇu mē paramaṃ vaca: .
iṣṭōäsi mē dṛḍhamiti tatō vakṣyāmi tē hitam . 64 .
sarvēṣvētēṣu guhyēṣu bhaktiyōgasya śraiṣṭhyādguhyatamamiti pūrvamēvōktam idaṃ tu tē guhyatamaṃ pravakṣyāmyanasūyavē (9.1) ityādau . bhūyōäpi tadviṣayaṃ paramaṃ mē vaca: śṛṇu . iṣṭōäsi mē dṛḍhamiti tatastē hitaṃ vakṣyāmi.18.64.
manmanā bhava madbhaktō madyājī māṃ namaskuru .
māmēvaiṣyasi satyaṃ tē pratijānē priyōäsi mē . 65 .
vēdāntēṣu, vēdāhamētaṃ puruṣaṃ mahāntamādityavarṇaṃ tamasa: parastāt . tamēvaṃ vidvānamṛta iha bhavati nānya: panthā vidyatēäyanāya (u.nā) ityādiṣu vihitaṃ vēdanaṃ dhyānōpāsanādiśabdavācyaṃ darśanasamānākāraṃ smṛtisaṃtānamatyarthapriyamiha manmanā bhavēti vidhīyatē . madbhakta: atyarthamatpriya: . atyarthamatpriyatvēna niratiśayapriyāṃ smṛtisaṃtatiṃ kuruṣvētyartha: . madyājī . tatrāpi madbhakta ityanuṣajyatē . yajanaṃ pūjanam. atyarthapriyamadārādhanaparō bhava . ārādhanaṃ hi paripūrṇaśēṣavṛtti: . māṃ namaskuru . nama: namanam . mayyatimātraprahvībhāvamatyarthapriyaṃ kurvityartha:. ēvaṃ vartamānō māmēvaiṣyasi . ētatsatyaṃ tē pratijānē tava pratijñāṃ karōmi nōpacchandanamātram yatastvaṃ priyōäsi mē . priyō hi jñāninōätyarthamahaṃ sa ca mama priya: (7.17) iti pūrvamēvōktam. yasya mayyatimātratā prītirvartatē, mamāpi tasminatimātrā prītirbhavatīti tadviyōgamasahamānōähaṃ taṃ māṃ prāpayāmi . ata: satyamēva pratijñātam, māmēvaiṣyasīti . 18.65 .
sarvadharmān parityajya māmēkaṃ śaraṇaṃ vraja .
ahaṃ tvā sarvapāpēbhyō mōkṣayiṣyāmi mā śuca: . 66 .
karmayōgajñānayōgabhaktiyōgarūpān sarvān dharmān paramaniśśrēyasasādhanabhūtān, madārādhanatvēna atimātraprītyā yathādhikāraṃ kurvāṇa ēva, uktarītyā phalakarmakartṛtvādiparityāgēna parityajya, māmēkamēva kartāramārādhyaṃ prāpyamupāyaṃ cānusaṃdhatsva . ēṣa ēva sarvadharmāṇāṃ śastrīya: parityāga iti, niścayaṃ śṛṇu mē tatra tyāgē bharatasattama . tyāgō hi puruṣavyāghra trividha: saṃprakīrtita: . (4) ityārabhya, saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgassāttivikō mata: . … na hi dēhabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇyaśēṣata:. yastu karmaphalatyāgī sa tyāgītyabhidhīyatē . (11) iti adhyāyādau sudṛḍhamupapāditam. ahaṃ tvā sarvapāpēbhyō mōkṣayiṣyāmi ēvaṃ vartamānaṃ tvāṃ matprāptivirōdhibhyōänādikālasaṃcitānantākṛtyakaraṇa-kṛtyākaraṇarūpēbhya: sarvēbhya: pāpēbhyō mōkṣayiṣyāmi . mā śuca: – śōkaṃ mā kṛthā: . atha vā, sarvapāpavinirmuktātyartha-bhagavatpriyapuruṣanirvartyatvādbhaktiyōgasya, tadārambhavirōdhipāpānāmānantyāttatprāyaścitta-rūpairdharmai: parimitakālakṛtaistēṣāṃ dustaratayā ātmanō bhaktiyōgārambhānarhātāmālōcya śōcatōärjunasya śōkamapanudan śrībhagavānuvāca sarvadharmān parityajya māmēkaṃ śaraṇaṃ vrajēti . bhaktiyōgārambhavirōdhyanādi-kālasaṃcitanānāvidhānantapāpānuguṇān tattatprāyaścittarūpān kṛcchracāndrāyaṇakūśmāṇḍa-vaiśvānara-vrātapatipavitrēṣṭi-trivṛdagniṣṭōmādikānnānāvidhān anantāṃstvayā parimitakālavartinā dūranuṣṭhānān sarvān dharmān parityajya bhaktiyōgārambha-siddhayē māmēkaṃ paramakāruṇikamanālōcitaviśēṣāśōṣalōkaśaraṇyam āśritavātsalyajaladhiṃ śaraṇaṃ prapadyasva . ahaṃ tvā sarvapāpēbhya: yathōditasvarūpabhaktyārambhavirōdhibhya: sarvēbhya: pāpēbhya: mōkṣayiṣyāmi mā śuca:. 66.
idaṃ tē nātapaskāya nābhaktāya kadācana .
na cāśuśrūṣavē vācyaṃ na ca māṃ yōäbhyasūyati . 67 .
idaṃ tē paramaṃ guhyaṃ śāstraṃ mayākhyātamatapaskāya ataptatapasē tvayā na vācyam tvayi vaktari, mayi cābhaktāya kadācana na vācyam . taptatapasē cābhaktāya na vācyamityartha: . na cāśuśrūṣavē . bhaktāyāpyaśuśrūṣavē na vācyam . na ca māṃ yōäbhyasūyati . matsvarūpē madaiśvaryē madguṇēṣu ca kathitēṣu yō dōṣamāviṣkarōti, na tasmai vācyam . asamānavibhaktinirdēśa: tasyātyantapariharaṇīyatājñāpanāya . 67 .
ya idaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhaktēṣvabhidhāsyati .
bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā māmēvaiṣyatyasaṃśaya: . 68 .
idaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhaktēṣu ya: abhidhāsyati vyākhyāsyati, sa: mayi paramāṃ bhaktiṃ kṛtvā māmēvaiṣyati na tatra saṃśaya: . 68 .
na ca tasmānmanuṣyēṣu kaścinmē priyakṛttama: .
bhavitā na ca mē tasmādanya: priyatarō bhuvi . 69 .
sarvēṣu manuṣyēṣvita: pūrvaṃ tasmādanyō manuṣyō mē na kaścitpriyakṛttamōäbhūt ita uttaraṃ ca na bhavitā . ayōgyānāṃ prathamamupādānaṃ yōgyānāmakathanādapi tatkathanasyāniṣṭatamatvāt .
adhyēṣyatē ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādamāvayō: .
jñānayajñēna tēnāhamiṣṭa: syāmiti mē mati: . 70 .
ya imamāvayōrdharmyaṃ saṃvādamadhyēṣyatē, tēna jñānayajñēnāhamiṣṭassyāmiti mē mati: asmin yō jñānayajñōäbhidhīyatē, tēnāhamētadadhyayanamātrēṇēṣṭa: syāmityartha: . 70 .
śraddhāvānanasūyuśca śṛṇuyādapi yō nara: .
sōäpi mukta: śubhāṃllōkān prāpnuyātpuṇyakarmaṇām . 71 .
śraddhāvānanasūyuśca yō nara: śṛṇuyādapi, tēna śravaṇamātrēṇa sōäpi bhaktivirōdhipāpēbhyō mukta: puṇyakarmaṇāṃ madbhaktānāṃ lōkān samūhan prāpnuyāt . 71 .
kaścidētacchrutaṃ pārtha tvayaikāgrēṇa cētasā .
kaccidajñānasaṃmōha: pranaṣṭastē dhanañjaya . 72 .
mayā kathitamētatpārtha tvayā avahitēna cētasā kaccicśrutam, tavājñānasaṃmōha: kaccitpranaṣṭa:, yēnājñānēna mūḍhō na yōtsyāmītyuktavān . 72 .
arjuna uvāca naṣṭō mōha: smṛtirlabdhā tvatprasādānmayācyuta .
sthitōäsmi gatasaṃdēha: kariṣyē vacanaṃ tava . 73 .
mōha: viparītajñānam . tvatprasādānmama tadvinaṣṭam . smṛti: yathāvasthitatattvajñānam . tvatprasādādēva tacca labdham . anātmani prakṛtau ātmābhimānarūpō mōha:, paramapuruṣaśarīratayā tadātmakasya kṛtsnasya cidacidvastuna: atadātmābhimānarūpaśca, nityanaimittikarūpasya karmaṇa: paramapuruṣārādhanatayā tatprāptyupāyabhūtasya bandhakatvabuddhirūpaśca sarvō vinaṣṭa: . ātmana: prakṛtivilakṣaṇatva-tatsvabhāvarahitatā-jñātṛtvaikasvabhāvatā-paramapuruṣaśēṣatā-tanniyāmyatvaika-svarūpatājñānam, nikhilajagadudbhavasthitipralaya-līlāśēṣadōṣapratyanīkakalyāṇaikasvarūpa-svābhāvikānavadhikātiśaya-jñānabalāiśvaryavīryaśaktitēja:prabhṛti-samastakalyāṇaguṇagaṇamahārṇava-parabrahmaśabdābhidhēyaparamapuruṣayāthātmyajñānaṃ ca, ēvaṃrūpaparāvaratattva-yāthātmyavijñānatadabhyāsa-pūrvakāharaharupacīyamānaparamapuruṣaprītyēkaphalanityanaimittikakarmaniṣiddhaparihāraśamadamādyātmaguṇa-nivartyabhaktirūpatāpannaparamapuruṣōpāsanaikalabhyō vēdāntavēdya: paramapuruṣō vāsudēvastvamiti jñānaṃ ca labdham . tataśca bandhasnēhakāruṇyapravṛddhaviparītajñānamūlātsarvasmādavasādādvimuktō gatasaṃdēha: svastha: sthitōäsmi . idānīmēva yuddhādikartavyatāviṣayaṃ tava vacanaṃ kariṣyē – yathōktaṃ yuddhādikaṃ kariṣya ityartha: . 73 .
dhṛtarāṣṭrāya svaputrā: pāṇḍavāśca yuddhē kiṃ kariṣyantīti pṛcchatē –
sañjaya uvāca
ityahaṃ vāsudēvasya pārthasya ca mahātmana: .
saṃvādamimamaśrauṣamadbhutaṃ rōmaharṣaṇam . 74 .
iti ēvaṃ vāsudēvasya vasudēvasūnō:, pārthasya ca tatpitṛṣvasu: putrasya ca mahātmana: mahābuddhēstatpadadvandvamāśritasyēmaṃ rōmaharṣaṇamadbhutaṃ saṃvādamahaṃ yathōktamaśrauṣaṃ śrutavānaham . 74 .
vyāsaprasādācchrutavānētadguhyamahaṃ param .
yōgaṃ yōgēśvarātkṛṣṇātsākṣātkathayata: svayam . 75 .
vyāsaprasādādvyāsānugrahēṇa divyacakṣuśśrōtralābhādētatparaṃ yōgākhyaṃ guhyaṃ yōgēśvarājjñānabalairyavīrya-śaktitējasāṃ nidhērbhagavata: kṛṣṇātsvayamēva kathayata: sākṣācśrutavānaham . 75 .
rājan saṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādamimamadbhutam .
kēśavārjunayō: puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhurmuhu: . 76 .
kēśavārjunayōrimaṃ puṇyamadbhutaṃ saṃvādaṃ sākṣācchrutaṃ smṛtvā muhurmuhurhṛāṣyāmi .
tacca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpamatyadbhutaṃ harē: .
vismayō mē mahān rājan hṛṣyāmi ca puna: puna: . 77 .
taccārjunāya prakāśitamaiśvaraṃ harēratyadbhutaṃ rūpaṃ mayā sākṣātkṛtaṃ saṃsmṛtya saṃsmṛtya hṛṣyatō mē mahān vismayō jāyatē puna: punaśca hṛṣyāmi . 77 . kimatra bahunōktēna ?
yatra yōgēśvara: kṛṣṇō yatra pārthō dhanurdhara: .
tatra śrīrvijayō bhūtirdhruvā nītirmatirmama . 78 .
iti śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu śrīkṛṣṇārjunasaṃvādē mōkṣasanyāsayōgō nāma aṣṭādaśōädhyāya: .18.
. śrībhagavadgītā sampūrṇā .
yatra yōgēśvara: kṛtsnasyōccāvacarūpēṇāvasthitasya cētanasyācētanasya ca vastunō yē yē svabhāvayōgā:, tēṣāṃ sarvēṣāṃ yōgānāmīśvara:, svasaṃkalpāyattasvētarasamastavastusvarūpasthiti-pravṛttibhēda:, kṛṣṇa: vasudēvasūnu:, yatra ca pārthō dhanurdhara: tatpitṛṣvasu: putra: tatpadadvandvaikāśraya:, tatra śrīrvijayō bhūtirnītiśca dhruvā niścalā iti matirmamēti . 78 .
. iti śrībhagavadrāmānujaviracitē śrīmadgītābhāṣyē aṣṭādaśōädhyāya: . 18 .
. śrīmadgītābhāṣyam sampūrṇam .
